Sadursmju un radiācijas
procesu dinamika un tās kontrole atomos un molekulās
Pētnieciskās grupas sastāvs:
Mācis Auziņš,
Prof. Dr. Habil. Phys
Jānis Kļaviņš,
vad. pētn. Dr. Phys
Aigars Ekers, pētnieks,
Dr. Phys
Jānis Alnis pētnieks, Dr. Phys
V. Gruševskis pētnieks,
Mag. Phys
Konstantīns Orlovskis,
pētnieks, Mag. Phys
Kaspars Mičulis,
doktorands
Kaspars. Blušs,
doktorands
Fizikas maģistra un bakalaura
programmu studenti
2.1. Pētījumu mērķi un uzdevumi
Koherenti
procesi atomu ierosmē ar lāzeriem
2.1.1. Gaišās un tumšās rezonanses atomu ierosmē ar diožu lāzeriem. Atomu optiskā pumpēšana un lāzera stara radītās koherences atomārā gāzē ievērojami ietekmē atomu fluorescences intensitāti, polarizāciju un starojuma telpisko sadalījumu. Šādu koherenču eksperimentāli un teorētiski pētījumi ir noveduši pie virknes jaunu efektu un potenciālu pielietojumu atklāšanas. To starpā var minēt lāzeru ģenerāciju bez inversijas [1], jaunas magnetometru izveides shēmas [2], atomu dzesēšanu ar lāzeriem[3], elektromagnētiski inducētu gāzes caurspīdību [4], un pavisam nesenus darbus par gaismas apturēšanu [5,6].
Arī mūsu grupā šādi pētījumi pēdējos gados tiek attīstīti un mēs esam pētījuši gaismas izsauktu atomu, kuru līmeņi ir sašķelti supersīkstruktūras mijiedarbības dēļ, leņķiskā momenta telpiskā sadalījuma simetrijas izmaiņas gaismas darbības rezultātā [7] un gaismas inducētās gaišās un tumšās rezonanses atomos [8].
2003. gadā sadarbībā ar Kaizerslauternas universitāti (prof. Klāss Bergmans) un Oklahomas universitāti (Prof. Nils Šeifers Rejs) kā arī ar Armēnijas ZA Fizikas institūtu (Dr. Arams Papojans) mēs plānojam detāli izpētīt tumšo un gaišo rezonanšu veidošanos Cs(133), Rb(85) un Rb(87) atomos. Par ierosinošās gaismas avotu tiks izmantoti diožu lāzeri ar sekojošajām pastiprināšanas kaskādēm. Plānotā eksperimenta shēma ir redzama attēlā.
Attēls. Eksperimentāli reģistrētais un
aprēķinātais fluorescences signāls no Rb
atomiem rāda labu aprēķinu sakritību ar eksperimentu
Ar izveidoto iekārtu būs iespējams iegūt šāda tipa eksperimentiem rekordlielu ierosinšā starojuma blīvumu (līdz 5 W/cm2). Signālu analīzei tiks izmantota LU ASI attīstītā metode koherentas lāzeru ierosmes modelēšanai izmantojot stāvokļa blīvuma matricas aparātu spektrāli platas lāzera ierosmes gadījumā. Tas dod pamatu cerēt, ka procesu analīze ļaus saprast un modelēt negaidīti lielas tumšo un gaišo rezonanšu amplitūdas, kas tika novērotas izmēģinājuma eksperimentu pirmajā stadijā.
1. M. Scully, S.-Y. Zhu, A. Gavrielides, Phys. Rev. Lett. 62, 2813 (1989)
2. M. Scully, M. Fleischhauer, Phys. Rev. Lett. 69, 1360 (1992)
3. A. Aspect, E. Arimondo, R. Kaiser, N. Vansteenkiste, C. Cohen-Tannoudji, Phys. Rev. Lett. 61, 826 (1988)
4. S. Harris, Physics Today, July 1997, 36 (1997)
5. D.F. Philips, A. Fleischhauer, A. Mair, R.L. Walsworth, M.D. Lukin, Phys. Rev. Lett. 86, 783 (2001)
6. C. Liu, Z. Dutton, C.H. Behroozi, L.V. Hau, Nature 409, 490 (2001)
7. J. Alnis, M. Auzinsh, J. Phys. B. 34, 3889 (2001)
8. Alnis, J. and M. Auzinsh, J. Phys. B: At., Mol. and Opt. Phy., 34: 3889 (2001)
2.1.2. Sārmu metālu spektroskopija ekstremāli plānās šūnās. Kā otrs pētījumu virziens nākošajā gadā tiek plānots sārmu metālu atomu gāzes, kas atrodas ekstremāli plānās (~ 100 nm) šūnās, eksperimentāli un teorētiski pētījumi. Pirmie eksperimenti ar šādām šūnām ir izdarīti pavisam nesen [1]. Tā iemesla dēļ ka šādas konfigurācijas šūnās ir ierobežota atomu kustība un nesaduroties ar šūnas sienām atomi var kustēties tikai vienā plaknē, kas ir perpendikulāra lāzera stara virzienam, skat. attēlu. Eksperimentā tiek novērotas spektrālās līnijas kuru platums ir ievērojami mazāks par līnijas Doplera platumu.
Attēls. Eksperimenta ekstremāli plānās
šūnās ģeometriskā shēma.
Mēs plānojam 2003. gadā pētīt šādas līnijas Cs atomos ievietojot šūnu ārējā magnētiskajā laukā. Izmēģinājuma eksperimentos ir konstatēts, ka magnētiskā lauka ietekme uz Cs atomu ar lāzeru ierosinātās fluorescences spektru ir ievērojama. Mainās spektrālo līniju relatīvā intensitāte, to novietojums spektrā un līniju platums. Šā darba etapa uzdevums ir izveidot līnijas veidošanās un magnētiskā lauka ietekmes uz tām modeli un balstoties uz šā modeļa, skaidrot izmaiņas Cs atoma spektrā, kuras tiks detāli pētītas.
1. D. Sarkisyan, D. Bloch, A. Papoyan, M. Ducloy, Opt. Communic. 200, 201 (2001)
2.1.3. Aukstu atomu un molekulu iegūšana izmantojot daļiņu adiabātisku transportēšanu. Pēdējos gados ir pastiprināta interese par aukstu atomu un molekulu iegūšanu. Atomu jomā progress ir iespaidīgs. Lāzeru dzesēšanas metodes atomiem ir labi attīstītas un dzesēšanas pakāpe sasniedz temperatūras, kas ir nepieciešamas Bozes – Einšteina kondensāta iegūšanai [1]. Tai pat laikā molekulu gadījumā dzesēšanas metodes, kas tiek veiksmīgi pielietotas atomiem, nevar tikt izmantotas. Galvenais šķērslis šeit ir molekulu enerģētisko līmeņu struktūra kurā nevar tikt iegūts slēgts optiskās pumpēšanas cikls. Molekulu gadījumā tiek meklēti citi ceļi. Tie var būt aukstu atomu optiskā asociācija [2], vai molekulu adiabātiska transportēšana [3], kad tikai tās molekulas, kuru kinētiskā enerģija ir pietiekoši zema spēj adiabātiski sekot transportējošā lauka izmaiņām telpā un tādējādi sasniegt transporta kanāla izejas atveri, skat attēlu.
Attēls. Molekulu adiabātiskā
transporta iekārtas shēma
Šīs pētījumu programmas ietvaros mēs plānojam 2003. gadā Rb atomu un S2 molekulu gadījumā eksperimentāli un teorētiski izpētīt daļiņu transportu oktupola konfigurācijas magnētiskajā laukā un analizēt neadiabātisko pāreju ietekmi uz šo transportēšanu. Neadiabātiskās pārejas atomiem un molekulām nonākot transporta kanāla centrā, kur magnētiskā lauka intensitāte ir nulle, var būtiski samazināt aukstu atomu un molekulu iegūšanas efektivitāti analizējamajā shēmā. 2003. tiek plānots pētīt šo neadiabātisko pāreju ietekmi uz aukstu molekulu iegūšanas efektivitāti.
Sadarbībā ar Oklahomas auksto molekulu centru un Livermoras Nocionālo laboratoriju ASV, kuru darbā aktīvi piedalās mūsu grupa, tiek plānots pētīt iespējas iegūtās aukstās molekulas noturēt pietiekoši ilgu laiku magnētiskos slazdos un izmantot tās elektrona elektriskā dipola momemta mērīšanai [4]. Šajā nolūkā ir nepieciešams slazdā iegūt polāras molekulas, kā piemēram HgF lielās koncentrācijās. Polāru molekulu gadījumā metodes jutība var vairākas kārtas pārsniegt jutību, ko ir iespējams sasniegt līdzīgos eksperimentos ar atomiem [4]. Eksperimentu shēma balstās uz molekulu spektra pētījumiem elektriskajā laukā. Diemžēl HgF molekulas lielās ķīmiskās aktivitātes dēļ, spektroskopiski šīs molekulas ir maz izpētītas. Tādēļ īpašu nozīmi iegūst šo molekulu stāvokļu, tādu kā sīkstruktūras un supersīksturktūras līmeņi, aprēķini. Tāpat tiek plānots teorētiski pētīt šo stāvokļu mijiedarbību ar elektrisko lauku – Štarka efektu. Par cik šīm molekulām enerģētisko stāvokļu struktūra var būtiski atšķirties atkarībā no attiecībām starp sīksturktūras un supersīkstruktūras konstantēm, šādi modeļaprēķini iegūst būtisku nozīmi eksperimenta plānošanā.
1. Anthony J. Leggett, Rev. Mod. Phys. 73, 307, (2001)
2. H. Wang, W.C. Stwaley, J. Chem. Phys. 108, 5767 (1998)
3. B. Ghaffari, J.M. Gerton, W.I. McAlexander, K.E. Strecker, D.M. Homan, R.G. Hulet, Phys. Rev. A. 60, 1349 (1999)
4. Steve K. Lamoreaux, Iosif B. Khriplovich, Cp Violation Without Strangeness, Springer Verlag;230 p. (1997)
2.1.4. Sārmu metālu atomu Ridberga
stāvokļu lāzerspektroskopija – spontāno
dzīves laiku un sadursmju šķērsgriezumu mērījumi
Nesen grupā
tika veikti sekmīgi eksperimenti, kuros ar divpakāpju ierosmi (dipola + kvadrupola
pārejās) tika ierosināti K atoma n2F stāvokļi. Tas ļauj noteikt šo maz pētīto
Ridberga stāvokļu spontānos
radiācijas dzīves laikus. Līdz
šim minētiem līmeņiem nav eksperimentāli
mērījumu attiecībā uz to dzīves laiku – vienu no
svarīgākajiem atomu stāvokļu raksturlielumiem. Ir zināmi tikai teorētisko
aprēķinu rezultāti [1]. Smagākajiem sārmu metālu
( K, Rb, Cs) atomiem
stāvokļus ar l ł3 var tuvināti aplūkot kā kvazi - ūdeņražveidīgus.
Mūsu eksperimenta metodika ļauj noteikt arī šo līmeņu
apdzīvotības dzēšanas pilnos efektīvos
šķērsgriezumus sadursmēs ar pamatstāvokļa atomiem, kas
atsevišķos gadījumos ir interpretējami kā l-
sajaukšanās atomu sadursmes[2]. Tas ir savukārt ir svarīgi atomu
sadursmju procesu teorijas tālākai attīstībai. Jau veikto
eksperimentu dati – lāzerfluorescences spektri –
ļauj arī plānot efektīvo škērsgriezumu
mērījumus selektīvas enerģijas pārneses
procesam starp augsti ierosinātiem atomu stāvokļiem ar ļoti
lielu leņķiskā momenta
izmaiņu Dl=3.
1. Theodosiou C. E., Phys. Rev A 13 (1984)
2881,
Hansen W. J.,. Phys. B: At. Mol. Phys. 17 (1984) 4833
2.1.5. Vidi piesārņojošo
gāzu diagnostika ar lāzeru spektroskopijas metodēm
Grupā ir uzkrāta pieredze praktiski nozīmīgu
pētījumu veikšanai. Viens no mūsu darbības virzieniem ir
atmosfēru piesārņojošu gāzu koncetrācijas
mērījumi lauka apstākļos. Pēdējos gados šiem
mērķiem tiek intensīvi izmantoti samērā lēti un
vienkārši ekspluatācijā diožu lāzeri. Mēs esam
izmēģinājuši šo lāzeru pielietojumu tādu gāzu
kā Hg tvaiku un NO2 noteikšanai.
(skat., piem., [1]). Mēs esam uzkrājuši
arī pirmo pieredzi ar pēdējā gada laikā tirgū
parādījušos zilo diožu lāzeru izmantošanu vidi
piesārņojošo gāzu pētījumos [2]. Šie lāzeri
ļauj samērā vienkārši daudzkāršot
to frekvenci un iegūt ģenerāciju diožu lāzeriem agrāk
nepieejamā lielu frekvenču apgabalā. Ar ASI izveidoto diožu
lāzera ar viļņu garumu 670 nm
absorbcijas spektrometru iespējams
mērīt slāpekļa dioksīda koncentrāciju dabasgāzes-skābekļa liesmas
dūmgāzēs. Iegūtā koncentrācija 120 ppm vairāk nekā 1000 reizes pārsniedz
pieļaujamo NO2 koncentrāciju gaisā. Savukārt, gāzes-gaisa liesmas dūmgāzēs NO2
koncentrācija ir mazāka par mūsu izveidotā diožu
lāzera spektrometra detektēšanas
slieksni (30 ppm).
Detektēšanas jutību
ir iespējams palielināt 100 reizes mērot absorbciju spektrālā apgabalu, kur NO2 absorbcija
ir lielāka, tas ir, izmantojot diožu lāzeru, kas spīd 400 nm vai 3 mm spektrālā rajonā. Granta
izpildes gaitā tiek plānots palielināt NO2
noteikšanas jutību un izmantot šo metodi
skābekļa liesmas diagnostikā.
1.
J. Alnis et.
al. Appl. Phys. Lett. 76, 1234 (2000).
2.
U. Gustavfsson,
J. Alnis et. al., Am. J. Phys. 68, 660 (2000).
2.1.6.
Svārstību ierosinātu molekulu sadursmes ar Ridberga
atomiem – sadursmju kompleksa veidošanās un tā jonizējošās fragmentācijas kontrole. Galvenais
mērķis šeit ir noskaidrot mehānismus, kas noved pie Na2
molekulu fragmentācijas un jonizācijas
sadursmēs ar zemas enerģijas elektroniem elektroniem
augsti ierosinātos Na**(nl) Ridberga
stāvokļos. Šādi vāji saistīti elektroni tiek bieži
izmantoti kā alternatīva brīvo elektronu avotiem, kuru
enerģijas izšķiršana ir ierobežota. Tā kā attālums
starp Ridberga elektronu un pozitīvi
lādēto kodolu ir ļoti liels, tad ir vispārpieņemts
uzskatīt, ka tie abi nespēj vienlaikus mijiedarboties
ar mērķa molekulu. tik liels, ka tie abi nespēj vienlaikus mijiedarboties ar mērķa molekulu. Tomēr mūsu agrākie pētījumi [1]
par disociatīvo lādiņa pārnesi,
, (1)
parādīja, ka
šis pieņēmums ne vienmēr ir spēkā. Patiesībā
process (1) var norisināties caur diviem mehānismiem – caur kvazi-brīvā elektrona disociatīvo
pievienošanu molekulai, un caur augsti ierosināta trīsatomu
Na3** kompleksa veidošanos ar tā sekojošu disociatīvo jonizāciju. Na3**
komplekss ir interesants ar to, ka tas var sabrukt caur dažādiem
jonizācijas kanāliem. Šādu procesu izpētei ir
jānoskaidro, kādi reakcijas sākotnējie parametri (kā, piem., molekulas svārstību ierosme vai Ridberga elektrona saites enerģija) būtiski
ietekmē reakcijas iznākumu un kā panākt kompleksa
sabrukšanas virzību caur vēlamo jonizācijas kanālu. Ir
loģiski apskatāmo procesu spektru paplašināt arī uz
situācijām, kad nevis atoms, bet gan molekula tiek ierosināta
augstos Ridberga stāvokļos.
Pagājušajā pārskata periodā mēs
attīstījām jaunu iekārtu, kas atļauj jonu
attēlošanu (t.i., fragmentu kinētisko
enerģiju un leņķisko sadalījumu) mērīšanu bez
ārēju elektrisko lauku klātbūtnes reakcijas zonā [2].
Šādi nosacījumi ir svarīgi, jo pat nelielu elektrisko lauku
klātbūtne Ridberga atomos un molekulās
var novest pie nevēlamiem efektiem, kā jonizācija laukā un
līmeņu sajaukšanās.
Pirmie
eksperimenti izmantojot jauno jonu attēlošanas iekārtu veiksmīgi
nodemonstrēja tās potenciālu. Iekārtas kalibrēšanai ir
ideāli piemērots Na2 fotodisociācijas
process. Šajā nolūkā nākamajā gadā ir
plānots precīzi raksturot (teorētiski un eksperimentāli)
pašu Na2 fotodisociāciju, ar
mērķi pārvērst to par kalibrēšanas standartu.
Tāpat ir plānots uzsākt jonizācijas mehānismu
izpēti atomu sadursmēs ar augsti ierosinātām
molekulām, izmantojot sadursmju partneru kvantu stāvokļu
precīzu kontroli ar lāzeru palīdzību.
Lai veiktu fotofragmentu
leņķisko sadalījumu mērījumus mērījumus
Na atomam tiks veikti ierosmes un fotojonizācijas
šķērsgriezumu sistemātiski aprēķini pārejās no 3P stāvokļiem
uz augstākiem ierosinātiem līmeņiem un kontinuuma
stāvokļiem. Šajos aprēķinos tiks lietoti dažādi modeļ potenciāli.
2.3. projekta kultūras,
sociālā un tautsaimnieciskā aktualitāte
Projekta realizācija ļaus
realizēt virkni Latvijas sabiedrībai vitāli svarīgus
mērķus
1.
Projektā paredzētie
pētījumu uzdevumi pieder pie pasaules zinātnē
aktuāliem fundamentālo pētījumu virzieniem, un šāda
veida zinātne ir visos laikos bagātinājusi kā to valstu
kultūru, kurās šie pētījumi tiek izstrādāti,
tā arī pasaules kultūru kopumā.
2.
Pētījumi
spēlē tiešu lomu augstākajā izglītībā.
Pētījumos bakalaura, maģistra un doktora darba līmenī
regulāri tiek iesaistīti studenti, kas gūst ieskatu ne tikai
eksperimentu metodikā un procesu apraksta metodēs, bet arī
apgūst zinātnisku domāšanas veidu problēmu
risināšanā, un mācās kontaktēties ar citiem pasaules
zinātniekiem informācijas apmaiņas un sadarbības
nolūkos – īpašības, kam Eiropas integrācijas procesā
(it sevišķi Latvijas situācijā) ir neapšaubāmi ļoti
būtiska loma.
3.
Projekta gaitā
iegūtie rezultāti var izrādīties tieši noderīgi valsts
tautsaimniecībā. Ražotnēs, kas balstās uz
ķīmiskiem procesiem var izrādīties noderīgas
ķīmisko reakciju kontroles un efektivitātes paaugstināšanas
metodes. Atomu manipulēšana ar gaismas palīdzību jau tiek
izmantota un nākotnē, acīm redzami, tiks izmantota vēl
intensīvāk optoelektronikā un
informācijas apstrādē. Zināšanas par jonizācijas
procesiem var tikt transformētas, piemēram, ekonomisku apgaismes
ķermeņu ražošanā vai degšanas (plazmas) procesu efektivizācijā. Tāpat noderīgas
apkārtējās vides monitoringam un
kvalitātes kontrolei var izrādīties lētas,
tehnoloģiski izdevīgas un efektīvas vidi piesārņojošo
gāzu koncentrācijas noteikšanas metodes, kas balstās uz diožu
lāzera starojuma absorbciju atmosfērā.
2.4. paredzamo rezultātu
zinātniskā nozīmība
Projekta izstrādes
gaitā ir paredzams atrisināt virkni svarīgu problēmu.
1.
Detāli izpētīt atomu ansamblī radīto koherenču
lomu atomu mijiedarbības ar gaismu procesos. Balsoties uz šo procesu
izpratni, eksperimentāli un teorētiski izpētīt tumšo un
gaišo rezonanšu veidošanos atomos intensīvas
lāzera ierosmes gadījumā. Šo procesu modeļanalīzē
LU ASI grupai pieder noteikta prioritāte pasaulē.
2.
Projekta gaitā ir
paredzēts izpētīt un attīstīt metodes aukstu atomu un
molekulu iegūšanai izmatojot adiabātiskās
transportēšanas metodi, daļiņām kustoties pa izliektu
transporta kanālu, kurā ir radīts oktupola
konfigurācijas magnētiskais lauks. Šī pieeja aukstu molekulu
iegūšanai ir viena no nedaudzajām pašlaik izmantojamajām.
Potenciāli tā ļauj iegūt rekordlielu
aukstu molekulu koncentrāciju, ka ļauj risināt virkni
svarīgu problēmu, kas ar citām metodēm ir praktiski
nepieejamas. Tai skaitā var minēt elektrona elektriskā dipola momenta mērījumus.
3.
Nākošais projekta uzdevums
ir attīstīt jaunas un pilnveidot eksistējošās metodes
atmosfēru piesārņojošo gāzu detektēšanai.
Tas ļauj risināt virkni aktuālas problēmas vides un
tehnoloģisko procesu kvalitātes kontrolei.
4.
Apskatot vāji
saistīto Ridberga elektronu mijiedarbību ar
molekulām, līdzšinējās pieejas praktiski neievēro
pozitīvi lādētā Ridberga atoma
kodola ietekmi uz reakciju dinamiku. Šādas ietekmes pastāvēšana
tika nesen viennozīmīgi nodemonstrēta, bet izpratne par
mehānismiem joprojām paliek pieņēmumu līmenī.
Tāpat ir svarīgi izprast molekulu svārstību lomu, kuras
bieži vien ļoti spēcīgi ietekmē dažādu
jonizācijas procesu efektivitāti.
2.5. paredzamo rezultātu
praktiskā nozīmība Latvijas kultūrā,
izglītībā un
tautsaimniecībā
1.
Darbs pie projektā
paredzētajiem pētniecības virzieniem ļauj LU ASI
pētniekiem veiksmīgu piedalīties Eiropas un ASV
pētniecības programmās iegūstot papildus finansējumu
Latvijas zinātnes un Izglītības attīstībai.
2.
Projekta realizācija
atļauj sagatavot un uzturēt nepieciešamajā līmenī
Latvijas valstij nepieciešamus augsti kvalificētus kadrus lāzeru
fizikas un lāzeru spektroskopijas jomās. Šo tehnoloģiju lomai
tautsaimniecībā pieaugot, šādu kadru deficīts
nākotnē varētu aizskart valsts stratēģiskās
intereses.
3.
Projekta realizācija ir
cieši saistīta ar fizikas maģistra un fizikas doktora
līmeņa studiju procesu Latvijas Universitātē. Uz grupas
rīcībā esošajām pētnieciskajām iekārtām
tiek un arī nākotnē tiks izstrādāti studentu laboratorijas
un pētnieciskie darbi. Bez šādas zinātniski tehniskās
bāzes pilnvērtīgs studiju process augstskolā nav
iespējams
4. Pateicoties grupas plašajai sadarbībai ar ārzemju partneriem,
studentiem ir iespēja praktizēt reālu sadarbību ar Eiropas
zinātniekiem. Praktiski studenti kļūst par Eiropas cilvēku
potenciāla sastāvdaļu, un viņiem rodas iespēja
apgūt Eiropā pastāvošo darbības stilu.
2.6. iegūto rezultātu
paredzamais praktiskais lietojums (lietišķiem pētījumiem)
Projektā
izvirzītie uzdevumi pamatā attiecas uz fundamentālo
zinātni un praktiskus pielietojumus paredz tikai tālākā nākotnē. Taču jau tagad tiek
plānots ka atomu stāvokļu manipulēšana
ar gaismu var tikt izmantota
gaismas impulsu “iesaldēšanai” [1,2] ar nolūku lietot šos iesaldētos impulsus optiskam informācijas ierakstam un uzglabāšanai kvantu datoros.
Projekta
punktā 2.1.5. attīstāmās metodes atmosfēru piesārņojošo gāzu diagnostikā jau tagad tiek izmantotas
praksē [3] un šā pētījuma rezultāti
ļauj cerēt uz šo metožu
precizitātes palielināšanu
un plašāka atomu un molekulu klāsta iekļaušanu detektēšanai
pieejamo savienojumu klāstā.
1.D.F.
Philips, A. Fleischhauer, A. Mair,
R.L. Walsworth, M.D. Lukin,
Phys. Rev. Lett. 86, 783 (2001)
2.C. Liu,
Z. Dutton, C.H. Behroozi, L.V. Hau,
Nature 409, 490 (2001)
3.M. Sjöholm, G. Somesfalean, J. Alnis, S. Andersson-Engels, S. Svanberg, Optics
Lett., vol. 26, p. 16, 2001