Sadursmju un radiācijas procesu dinamika un tās kontrole atomos un molekulās

 

 

Pētnieciskās grupas sastāvs:

 

                            Mācis Auziņš, Prof. Dr. Habil. Phys

                            Jānis Kļaviņš, vad. pētn. Dr. Phys

                            Aigars Ekers, pētnieks, Dr. Phys

                            Jānis Alnis pētnieks, Dr. Phys

                            V. Gruševskis pētnieks, Mag. Phys

                            Konstantīns Orlovskis, pētnieks, Mag. Phys

                            Kaspars Mičulis, doktorands

                            Kaspars. Blušs, doktorands

                            Fizikas maģistra un bakalaura programmu studenti

 

2.1. Pētījumu  mērķi un uzdevumi 

 

Koherenti procesi atomu ierosmē ar lāzeriem

 

2.1.1. Gaišās un tumšās rezonanses atomu ierosmē ar diožu lāzeriem. Atomu optiskā pumpēšana un lāzera stara radītās koherences atomārā gāzē ievērojami ietekmē atomu fluorescences intensitāti, polarizāciju un starojuma telpisko sadalījumu. Šādu koherenču eksperimentāli un teorētiski pētījumi ir noveduši pie virknes jaunu efektu un potenciālu pielietojumu atklāšanas. To starpā var minēt lāzeru ģenerāciju bez inversijas [1], jaunas magnetometru izveides shēmas [2], atomu dzesēšanu ar lāzeriem[3], elektromagnētiski inducētu gāzes caurspīdību [4], un pavisam nesenus darbus par gaismas apturēšanu [5,6].

Arī mūsu grupā šādi pētījumi pēdējos gados tiek attīstīti un mēs esam pētījuši gaismas izsauktu atomu, kuru līmeņi ir sašķelti supersīkstruktūras mijiedarbības dēļ, leņķiskā momenta telpiskā sadalījuma simetrijas izmaiņas gaismas darbības rezultātā [7] un gaismas inducētās gaišās un tumšās rezonanses atomos [8].

2003. gadā sadarbībā ar Kaizerslauternas universitāti (prof. Klāss Bergmans) un Oklahomas universitāti (Prof. Nils Šeifers Rejs) kā arī ar Armēnijas ZA Fizikas institūtu (Dr. Arams Papojans) mēs plānojam detāli izpētīt tumšo un gaišo rezonanšu veidošanos Cs(133), Rb(85) un Rb(87) atomos. Par ierosinošās gaismas avotu tiks izmantoti diožu lāzeri ar sekojošajām pastiprināšanas kaskādēm. Plānotā eksperimenta shēma ir redzama attēlā.

 

 

Attēls. Eksperimentāli reģistrētais un aprēķinātais fluorescences signāls no Rb atomiem rāda labu aprēķinu sakritību ar eksperimentu

 

Ar izveidoto iekārtu būs iespējams iegūt šāda tipa eksperimentiem rekordlielu ierosinšā starojuma blīvumu (līdz 5 W/cm2). Signālu analīzei tiks izmantota LU ASI attīstītā metode koherentas lāzeru ierosmes modelēšanai izmantojot stāvokļa blīvuma matricas aparātu spektrāli platas lāzera ierosmes gadījumā. Tas dod pamatu cerēt, ka procesu analīze ļaus saprast un modelēt negaidīti lielas tumšo un gaišo rezonanšu amplitūdas, kas tika novērotas izmēģinājuma eksperimentu pirmajā stadijā.

 

1.      M. Scully, S.-Y. Zhu, A. Gavrielides, Phys. Rev. Lett. 62, 2813 (1989)

2.      M. Scully, M. Fleischhauer, Phys. Rev. Lett. 69, 1360 (1992)

3.      A. Aspect, E. Arimondo, R. Kaiser, N. Vansteenkiste, C. Cohen-Tannoudji, Phys. Rev. Lett. 61, 826 (1988)

4.      S. Harris, Physics Today, July 1997, 36 (1997)

5.      D.F. Philips, A. Fleischhauer, A. Mair, R.L. Walsworth, M.D. Lukin, Phys. Rev. Lett. 86, 783 (2001)

6.      C. Liu, Z. Dutton, C.H. Behroozi, L.V. Hau, Nature 409, 490 (2001)

7.      J. Alnis, M. Auzinsh, J. Phys. B. 34, 3889 (2001)

8.      Alnis, J. and M. Auzinsh, J. Phys. B: At., Mol. and Opt. Phy., 34: 3889 (2001)

 

2.1.2. Sārmu metālu spektroskopija ekstremāli plānās šūnās. Kā otrs pētījumu virziens nākošajā gadā tiek plānots sārmu metālu atomu gāzes, kas atrodas ekstremāli plānās (~ 100 nm) šūnās, eksperimentāli un teorētiski pētījumi. Pirmie eksperimenti ar šādām šūnām ir izdarīti pavisam nesen [1]. Tā iemesla dēļ ka šādas konfigurācijas šūnās ir ierobežota atomu kustība un nesaduroties ar šūnas sienām atomi var kustēties tikai vienā plaknē, kas ir perpendikulāra lāzera stara virzienam, skat. attēlu. Eksperimentā tiek novērotas spektrālās līnijas kuru platums ir ievērojami mazāks par līnijas Doplera platumu.

 

 

Attēls. Eksperimenta ekstremāli plānās šūnās ģeometriskā shēma.

 

 

Mēs plānojam 2003. gadā pētīt šādas līnijas Cs atomos ievietojot šūnu ārējā magnētiskajā laukā. Izmēģinājuma eksperimentos ir konstatēts, ka magnētiskā lauka ietekme uz Cs atomu ar lāzeru ierosinātās fluorescences spektru ir ievērojama. Mainās spektrālo līniju relatīvā intensitāte, to novietojums spektrā un līniju platums. Šā darba etapa uzdevums ir izveidot līnijas veidošanās un magnētiskā lauka ietekmes uz tām modeli un balstoties uz šā modeļa, skaidrot izmaiņas Cs atoma spektrā, kuras tiks detāli pētītas.

1.      D. Sarkisyan, D. Bloch, A. Papoyan, M. Ducloy, Opt. Communic. 200, 201 (2001)

2.1.3. Aukstu atomu un molekulu iegūšana izmantojot daļiņu adiabātisku transportēšanu. Pēdējos gados ir pastiprināta interese par aukstu atomu un molekulu iegūšanu. Atomu jomā progress ir iespaidīgs. Lāzeru dzesēšanas metodes atomiem ir labi attīstītas un dzesēšanas pakāpe sasniedz temperatūras, kas ir nepieciešamas Bozes – Einšteina kondensāta iegūšanai [1]. Tai pat laikā molekulu gadījumā dzesēšanas metodes, kas tiek veiksmīgi pielietotas atomiem, nevar tikt izmantotas. Galvenais šķērslis šeit ir molekulu enerģētisko līmeņu struktūra kurā nevar tikt iegūts slēgts optiskās pumpēšanas cikls. Molekulu gadījumā tiek meklēti citi ceļi. Tie var būt aukstu atomu optiskā asociācija [2], vai molekulu adiabātiska transportēšana [3], kad tikai tās molekulas, kuru kinētiskā enerģija ir pietiekoši zema spēj adiabātiski sekot transportējošā lauka izmaiņām telpā un tādējādi sasniegt transporta kanāla izejas atveri, skat attēlu.

 

Attēls. Molekulu adiabātiskā transporta iekārtas shēma

 

Šīs pētījumu programmas ietvaros mēs plānojam 2003. gadā Rb atomu un S2 molekulu gadījumā eksperimentāli un teorētiski izpētīt daļiņu transportu oktupola konfigurācijas magnētiskajā laukā un analizēt neadiabātisko pāreju ietekmi uz šo transportēšanu. Neadiabātiskās pārejas atomiem un molekulām nonākot transporta kanāla centrā, kur magnētiskā lauka intensitāte ir nulle, var būtiski samazināt aukstu atomu un molekulu iegūšanas efektivitāti analizējamajā shēmā. 2003. tiek plānots pētīt šo neadiabātisko pāreju ietekmi uz aukstu molekulu iegūšanas efektivitāti.

 

Sadarbībā ar Oklahomas auksto molekulu centru un Livermoras Nocionālo laboratoriju ASV, kuru darbā aktīvi piedalās mūsu grupa, tiek plānots pētīt iespējas iegūtās aukstās molekulas noturēt pietiekoši ilgu laiku magnētiskos slazdos un izmantot tās elektrona elektriskā dipola momemta mērīšanai [4]. Šajā nolūkā ir nepieciešams slazdā iegūt polāras molekulas, kā piemēram HgF lielās koncentrācijās. Polāru molekulu gadījumā metodes jutība var vairākas kārtas pārsniegt jutību, ko ir iespējams sasniegt līdzīgos eksperimentos ar atomiem [4]. Eksperimentu shēma balstās uz molekulu spektra pētījumiem elektriskajā laukā. Diemžēl HgF molekulas lielās ķīmiskās aktivitātes dēļ, spektroskopiski šīs molekulas ir maz izpētītas. Tādēļ īpašu nozīmi iegūst šo molekulu stāvokļu, tādu kā sīkstruktūras un supersīksturktūras līmeņi, aprēķini. Tāpat tiek plānots teorētiski pētīt šo stāvokļu mijiedarbību ar elektrisko lauku – Štarka efektu. Par cik šīm molekulām enerģētisko stāvokļu struktūra var būtiski atšķirties atkarībā no attiecībām starp sīksturktūras un supersīkstruktūras konstantēm, šādi modeļaprēķini iegūst būtisku nozīmi eksperimenta plānošanā.

 

1.      Anthony J. Leggett, Rev. Mod. Phys. 73, 307, (2001)

2.      H. Wang, W.C. Stwaley, J. Chem. Phys. 108, 5767 (1998)

3.      B. Ghaffari, J.M. Gerton, W.I. McAlexander, K.E. Strecker, D.M. Homan, R.G. Hulet, Phys. Rev. A. 60, 1349 (1999)

4.      Steve K. Lamoreaux, Iosif B. Khriplovich, Cp Violation Without Strangeness, Springer Verlag;230 p. (1997)

 

2.1.4.  Sārmu metālu atomu Ridberga stāvokļu lāzerspektroskopija – spontāno dzīves laiku un sadursmju šķērsgriezumu mērījumi

 

Nesen grupā tika veikti sekmīgi eksperimenti, kuros ar divpakāpju ierosmi (dipola + kvadrupola pārejās) tika ierosināti K atoma n2F stāvokļi.  Tas ļauj noteikt šo maz pētīto Ridberga stāvokļu spontānos radiācijas dzīves laikus. Līdz  šim minētiem līmeņiem nav eksperimentāli mērījumu attiecībā uz to dzīves laiku – vienu no svarīgākajiem atomu stāvokļu raksturlielumiem.  Ir zināmi tikai teorētisko aprēķinu rezultāti [1]. Smagākajiem sārmu metālu ( K, Rb, Cs) atomiem stāvokļus ar l ł3 var tuvināti aplūkot kā kvazi - ūdeņražveidīgus. Mūsu eksperimenta metodika ļauj noteikt arī šo līmeņu apdzīvotības dzēšanas pilnos efektīvos šķērsgriezumus sadursmēs ar pamatstāvokļa atomiem, kas atsevišķos gadījumos ir interpretējami kā  l- sajaukšanās atomu sadursmes[2]. Tas ir savukārt ir svarīgi atomu sadursmju procesu teorijas tālākai attīstībai. Jau veikto eksperimentu dati – lāzerfluorescences spektri – ļauj arī plānot efektīvo škērsgriezumu mērījumus selektīvas enerģijas pārneses procesam starp augsti ierosinātiem atomu stāvokļiem ar ļoti lielu leņķiskā momenta izmaiņu Dl=3.

 

1.      Theodosiou C. E., Phys. Rev A 13 (1984) 2881,

            Hansen W. J.,. Phys. B: At. Mol. Phys. 17 (1984) 4833

  1. Głódź M., Huzandrov A., Klavins J., et.al., Acta Phys. Pol. A 98 (2000) 353.

 

2.1.5. Vidi piesārņojošo gāzu diagnostika ar lāzeru spektroskopijas metodēm

 

Grupā ir uzkrāta pieredze praktiski nozīmīgu pētījumu veikšanai. Viens no mūsu darbības virzieniem ir atmosfēru piesārņojošu gāzu koncetrācijas mērījumi lauka apstākļos. Pēdējos gados šiem mērķiem tiek intensīvi izmantoti samērā lēti un vienkārši ekspluatācijā diožu lāzeri. Mēs esam izmēģinājuši šo lāzeru pielietojumu tādu gāzu kā Hg tvaiku un NO2 noteikšanai. (skat., piem., [1]). Mēs esam uzkrājuši arī pirmo pieredzi ar pēdējā gada laikā tirgū parādījušos zilo diožu lāzeru izmantošanu vidi piesārņojošo gāzu pētījumos [2]. Šie lāzeri ļauj samērā vienkārši daudzkāršot to frekvenci un iegūt ģenerāciju diožu lāzeriem agrāk nepieejamā lielu frekvenču apgabalā. Ar ASI izveidoto diožu lāzera ar viļņu garumu 670 nm absorbcijas spektrometru iespējams mērīt slāpekļa dioksīda koncentrāciju dabasgāzes-skābekļa liesmas dūmgāzēs. Iegūtā koncentrācija 120 ppm vairāk nekā 1000 reizes pārsniedz pieļaujamo NO2 koncentrāciju gaisā. Savukārt, gāzes-gaisa liesmas dūmgāzēs NO2 koncentrācija ir mazāka par mūsu izveidotā diožu lāzera spektrometra detektēšanas slieksni (30 ppm).  Detektēšanas jutību ir iespējams palielināt 100 reizes mērot absorbciju spektrālā apgabalu, kur NO2 absorbcija ir lielāka, tas ir, izmantojot diožu lāzeru, kas spīd 400 nm vai 3 mm spektrālā rajonā. Granta izpildes gaitā tiek plānots palielināt NO2 noteikšanas jutību un izmantot šo metodi skābekļa liesmas diagnostikā.

 

1.                            J. Alnis et. al. Appl. Phys. Lett. 76, 1234 (2000).

2.                            U. Gustavfsson, J. Alnis et. al., Am. J. Phys. 68, 660 (2000).

 

 

2.1.6. Svārstību ierosinātu molekulu sadursmes ar Ridberga atomiem – sadursmju kompleksa veidošanās un tā jonizējošās fragmentācijas kontrole. Galvenais mērķis šeit ir noskaidrot mehānismus, kas noved pie Na2 molekulu fragmentācijas un jonizācijas sadursmēs ar zemas enerģijas elektroniem elektroniem augsti ierosinātos Na**(nl) Ridberga stāvokļos. Šādi vāji saistīti elektroni tiek bieži izmantoti kā alternatīva brīvo elektronu avotiem, kuru enerģijas izšķiršana ir ierobežota. Tā kā attālums starp Ridberga elektronu un pozitīvi lādēto kodolu ir ļoti liels, tad ir vispārpieņemts uzskatīt, ka tie abi nespēj vienlaikus mijiedarboties ar mērķa molekulu. tik liels, ka tie abi nespēj vienlaikus mijiedarboties ar mērķa molekulu. Tomēr mūsu agrākie pētījumi [1] par disociatīvo lādiņa pārnesi,

,        (1)

parādīja, ka šis pieņēmums ne vienmēr ir spēkā. Patiesībā process (1) var norisināties caur diviem mehānismiem – caur kvazi-brīvā elektrona disociatīvo pievienošanu molekulai, un caur augsti ierosināta trīsatomu Na3** kompleksa veidošanos ar tā sekojošu disociatīvo jonizāciju. Na3** komplekss ir interesants ar to, ka tas var sabrukt caur dažādiem jonizācijas kanāliem. Šādu procesu izpētei ir jānoskaidro, kādi reakcijas sākotnējie parametri (kā, piem., molekulas svārstību ierosme vai Ridberga elektrona saites enerģija) būtiski ietekmē reakcijas iznākumu un kā panākt kompleksa sabrukšanas virzību caur vēlamo jonizācijas kanālu. Ir loģiski apskatāmo procesu spektru paplašināt arī uz situācijām, kad nevis atoms, bet gan molekula tiek ierosināta augstos Ridberga stāvokļos. Pagājušajā pārskata periodā mēs attīstījām jaunu iekārtu, kas atļauj jonu attēlošanu (t.i., fragmentu kinētisko enerģiju un leņķisko sadalījumu) mērīšanu bez ārēju elektrisko lauku klātbūtnes reakcijas zonā [2]. Šādi nosacījumi ir svarīgi, jo pat nelielu elektrisko lauku klātbūtne Ridberga atomos un molekulās var novest pie nevēlamiem efektiem, kā jonizācija laukā un līmeņu sajaukšanās.

Pirmie eksperimenti izmantojot jauno jonu attēlošanas iekārtu veiksmīgi nodemonstrēja tās potenciālu. Iekārtas kalibrēšanai ir ideāli piemērots Na2 fotodisociācijas process. Šajā nolūkā nākamajā gadā ir plānots precīzi raksturot (teorētiski un eksperimentāli) pašu Na2 fotodisociāciju, ar mērķi pārvērst to par kalibrēšanas standartu. Tāpat ir plānots uzsākt jonizācijas mehānismu izpēti atomu sadursmēs ar augsti ierosinātām molekulām, izmantojot sadursmju partneru kvantu stāvokļu precīzu kontroli ar lāzeru palīdzību.

Lai veiktu fotofragmentu leņķisko sadalījumu mērījumus mērījumus Na atomam tiks veikti ierosmes un fotojonizācijas šķērsgriezumu sistemātiski aprēķini  pārejās no 3P stāvokļiem uz augstākiem ierosinātiem līmeņiem un kontinuuma stāvokļiem. Šajos aprēķinos tiks lietoti dažādi modeļ potenciāli.

 

 

  1. O. Kaufmann, A. Ekers, et al., Int. J. Mass. Spectrom.205, 233 ( 2001).
  2. A.Ekers, O. Kaufmann, K. Bergmann, Latv. J. Phys. Tech. Sci. 1, 51 (2002).

 

 

 

 

2.3. projekta kultūras, sociālā un tautsaimnieciskā aktualitāte

 

Projekta realizācija ļaus realizēt virkni Latvijas sabiedrībai vitāli svarīgus mērķus

1.      Projektā paredzētie pētījumu uzdevumi pieder pie pasaules zinātnē aktuāliem fundamentālo pētījumu virzieniem, un šāda veida zinātne ir visos laikos bagātinājusi kā to valstu kultūru, kurās šie pētījumi tiek izstrādāti, tā arī pasaules kultūru kopumā.

2.      Pētījumi spēlē tiešu lomu augstākajā izglītībā. Pētījumos bakalaura, maģistra un doktora darba līmenī regulāri tiek iesaistīti studenti, kas gūst ieskatu ne tikai eksperimentu metodikā un procesu apraksta metodēs, bet arī apgūst zinātnisku domāšanas veidu problēmu risināšanā, un mācās kontaktēties ar citiem pasaules zinātniekiem informācijas apmaiņas un sadarbības nolūkos – īpašības, kam Eiropas integrācijas procesā (it sevišķi Latvijas situācijā) ir neapšaubāmi ļoti būtiska loma.

3.      Projekta gaitā iegūtie rezultāti var izrādīties tieši noderīgi valsts tautsaimniecībā. Ražotnēs, kas balstās uz ķīmiskiem procesiem var izrādīties noderīgas ķīmisko reakciju kontroles un efektivitātes paaugstināšanas metodes. Atomu manipulēšana ar gaismas palīdzību jau tiek izmantota un nākotnē, acīm redzami, tiks izmantota vēl intensīvāk optoelektronikā un informācijas apstrādē. Zināšanas par jonizācijas procesiem var tikt transformētas, piemēram, ekonomisku apgaismes ķermeņu ražošanā vai degšanas (plazmas) procesu efektivizācijā. Tāpat noderīgas apkārtējās vides monitoringam un kvalitātes kontrolei var izrādīties lētas, tehnoloģiski izdevīgas un efektīvas vidi piesārņojošo gāzu koncentrācijas noteikšanas metodes, kas balstās uz diožu lāzera starojuma absorbciju atmosfērā.

 

 

 

2.4. paredzamo rezultātu zinātniskā nozīmība

 

Projekta izstrādes gaitā ir paredzams atrisināt virkni svarīgu problēmu.

1.      Detāli izpētīt atomu ansamblī radīto koherenču lomu atomu mijiedarbības ar gaismu procesos. Balsoties uz šo procesu izpratni, eksperimentāli un teorētiski izpētīt tumšo un gaišo rezonanšu veidošanos atomos intensīvas lāzera ierosmes gadījumā. Šo procesu modeļanalīzē LU ASI grupai pieder noteikta prioritāte pasaulē.

2.      Projekta gaitā ir paredzēts izpētīt un attīstīt metodes aukstu atomu un molekulu iegūšanai izmatojot adiabātiskās transportēšanas metodi, daļiņām kustoties pa izliektu transporta kanālu, kurā ir radīts oktupola konfigurācijas magnētiskais lauks. Šī pieeja aukstu molekulu iegūšanai ir viena no nedaudzajām pašlaik izmantojamajām. Potenciāli tā ļauj iegūt rekordlielu aukstu molekulu koncentrāciju, ka ļauj risināt virkni svarīgu problēmu, kas ar citām metodēm ir praktiski nepieejamas. Tai skaitā var minēt elektrona elektriskā dipola momenta mērījumus.

3.      Nākošais projekta uzdevums ir attīstīt jaunas un pilnveidot eksistējošās metodes atmosfēru piesārņojošo gāzu detektēšanai. Tas ļauj risināt virkni aktuālas problēmas vides un tehnoloģisko procesu kvalitātes kontrolei.

4.      Apskatot vāji saistīto Ridberga elektronu mijiedarbību ar molekulām, līdzšinējās pieejas praktiski neievēro pozitīvi lādētā Ridberga atoma kodola ietekmi uz reakciju dinamiku. Šādas ietekmes pastāvēšana tika nesen viennozīmīgi nodemonstrēta, bet izpratne par mehānismiem joprojām paliek pieņēmumu līmenī. Tāpat ir svarīgi izprast molekulu svārstību lomu, kuras bieži vien ļoti spēcīgi ietekmē dažādu jonizācijas procesu efektivitāti.

 

 

 

2.5. paredzamo rezultātu praktiskā nozīmība Latvijas kultūrā, izglītībā un

       tautsaimniecībā

 

1.      Darbs pie projektā paredzētajiem pētniecības virzieniem ļauj LU ASI pētniekiem veiksmīgu piedalīties Eiropas un ASV pētniecības programmās iegūstot papildus finansējumu Latvijas zinātnes un Izglītības attīstībai.

2.      Projekta realizācija atļauj sagatavot un uzturēt nepieciešamajā līmenī Latvijas valstij nepieciešamus augsti kvalificētus kadrus lāzeru fizikas un lāzeru spektroskopijas jomās. Šo tehnoloģiju lomai tautsaimniecībā pieaugot, šādu kadru deficīts nākotnē varētu aizskart valsts stratēģiskās intereses.

3.      Projekta realizācija ir cieši saistīta ar fizikas maģistra un fizikas doktora līmeņa studiju procesu Latvijas Universitātē. Uz grupas rīcībā esošajām pētnieciskajām iekārtām tiek un arī nākotnē tiks izstrādāti studentu laboratorijas un pētnieciskie darbi. Bez šādas zinātniski tehniskās bāzes pilnvērtīgs studiju process augstskolā nav iespējams

4.      Pateicoties grupas plašajai sadarbībai ar ārzemju partneriem, studentiem ir iespēja praktizēt reālu sadarbību ar Eiropas zinātniekiem. Praktiski studenti kļūst par Eiropas cilvēku potenciāla sastāvdaļu, un viņiem rodas iespēja apgūt Eiropā pastāvošo darbības stilu.

 

 

2.6. iegūto rezultātu paredzamais praktiskais lietojums (lietišķiem pētījumiem)

Projektā izvirzītie uzdevumi pamatā attiecas uz fundamentālo zinātni un praktiskus pielietojumus paredz tikai tālākā nākotnē. Taču jau tagad tiek plānots ka atomu stāvokļu manipulēšana ar gaismu var tikt izmantota gaismas impulsu “iesaldēšanai” [1,2] ar nolūku lietot šos iesaldētos impulsus optiskam informācijas ierakstam un uzglabāšanai kvantu datoros.

Projekta punktā 2.1.5. attīstāmās metodes atmosfēru piesārņojošo gāzu diagnostikā jau tagad tiek izmantotas praksē [3] un šā pētījuma rezultāti ļauj cerēt uz šo metožu precizitātes palielināšanu un plašāka atomu un molekulu klāsta iekļaušanu detektēšanai pieejamo savienojumu klāstā.

                     

1.D.F. Philips, A. Fleischhauer, A. Mair, R.L. Walsworth, M.D. Lukin, Phys. Rev. Lett. 86, 783 (2001)

2.C. Liu, Z. Dutton, C.H. Behroozi, L.V. Hau, Nature 409, 490 (2001)

3.M. Sjöholm, G. Somesfalean, J. Alnis, S. Andersson-Engels,  S. Svanberg, Optics Lett., vol. 26, p. 16, 2001