Atklātu cīņu par Latvijas neatkarības atgūšanu ievadīja grupas "Helsinki - 86" iziešana pie
Brīvības pieminekļa 1987. gada 14. jūnijā, atgādinot pagātni un pārraujot klusēšanu, kas bija
ilgusi gandrīz pusgadsimtu.
Latvijas valstiskā neatkarība ir atjaunota, taču sabiedrības ekonomiskā un sociālā attīstība vēl
lielā mērā saglabā pusgadsimtu ilgās okupācijas un kolonizācijas sekas, kuru pārvarēšana prasa
Latvijas sabiedrības ilgstošu mērķtiecīgu piepūli.
Latvija ciešā sadarbībā ar Igauniju un Lietuvu atgriežas Eiropas valstu saimē, lai nodrošinātu
latviešu tautas pastāvēšanas un Latvijas valsts drošības un uzplaukuma iespējas.
Mēs esam nacionāli konservatīva politiska organizācija, kas izveidojusies, lai nostiprinātu Latvijas
valstisko neatkarību uz 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas tiesiskās pēctecības
un 1922. gada Satversmes pamata, veicinātu okupācijas, kolonizācijas un totalitārā režīma mantojuma
pārvarēšanu, nodrošinātu latviešu nācijas un Latvijas sabiedrības uzplaukumu un savienotu
orientāciju uz Latvijai tradicionālām vērtībām ar mērķtiecīgu virzību uz Eiropas valstu veidotām
struktūrām.
Mēs esam par latvisku Latviju reģionāli daudzveidīgā Eiropā, saprotot latvisku Latviju kā ilgstošu
procesu - pārmaiņu kopumu, kuru veido griba un spējas izkopt nacionālo pašapziņu - apzināties
nacionālās intereses kā pašvērtību pretstatā atsevišķu sabiedrības slāņu, grupu vai partiju
īslaicīgām interesēm, veidot un aizsargāt latvisku kultūrvidi, aktīvi un mērķtiecīgi darboties visās
saimnieciskās un sociālās dzīves jomās.
Latvijas valstiskās neatkarības nostiprināšana notiek laikā, kad ievērojamas pārmaiņas pārdzīvo
pati Eiropa - mazinās un pakāpeniski izzūd ilgstošā Rietumu un Austrumu politiskā, ideoloģiskā
un militārā konfrontācija, kas paver jaunas iespējas valstu sadarbībai. Latvijai ir jāizmanto
iespējas, kuras tās humānai, saimnieciskai un sociālai augšupejai dod šis laikmets.
Tai pašā laikā pastāv krīze, kas daudziem neļauj saskatīt attīstības virzienu. Šīs krīzes būtība ir
ne tikai disproporcijas sabiedrības politiskajā, saimnieciskajā vai sociālajā struktūrā, bet arī tās
garīguma nepietiekamība, kas izpaužas kā skaidru orientieru trūkums ievērojamā sabiedrības daļā. Mēs
nevaram dot nepārprotamus un vienkāršus risinājumus šo grūtību pārvarēšanai, taču varam norādīt
virzienu, balstoties uz mūsu pamatvērtībām un principiem.
Mēs esam par humānu sabiedrību. Mēs esam pārliecināti, ka garīguma krīzes pārvarēšana ir pamats
citu sabiedrības slimību dziedēšanai. Ne katrai problēmai ir gatavs risinājums. Mūsuprāt, sociālās
reformas līdzās saimnieciskajām reformām, pilsoņu atbildība līdzās politiķu atbildībai ir drošākais
ceļš uz labākām pārmaiņām.
Mēs esam pārliecināti, ka saimnieciskās reformas un Latvijas likumdošanas saskaņošana ar ES tiesībām
jāsamēro ar lauku un mazpilsētu vides attīstīšanu, lai alkoholisms, noziedzība, ģimeņu izjukšana un
pārmērīgs bezdarbs nenovestu pie bezcerības un politiskas apātijas, kas ir augsne tieksmei pēc
nolīdzinošas sadales un vadonisma.
Mēs nevaram piekrist galējam liberālismam, kas pieļauj tirgus ekonomikas neierobežotu attīstību. Tā
savā galējā izpausmē noved pie necivilizētas konkurences, bagāto un nabago pretstata saasināšanās,
masveida streikiem un sociālām kataklizmām, kas ir dabiska augsne kreisām idejām, kuras mērķtiecīgi
ved uz bagātību pārdalīšanu un visu sabiedrisko attiecību un pārvaldes formu pārveidošanu. Tirgus
ekonomikas principu pārnešana uz visām sabiedriskās dzīves jomām noved pie tā, ka netiek ievērotas
sabiedrības vājāko locekļu vajadzības, pie tā, ka laba izglītība, zinātne, māksla un garīgas
vērtības ir pieejamas tikai turīgajiem.
Mēs esam pret rasismu un atsevišķu tautu izredzētības ideju.
Mēs nevaram piekrist jebkāda paveida sociālismam, kas akcentē sociālo slāņu pretimstāvēšanu, pārspīlē
valsts lomu un sīkumaini iegrožo sabiedrības aktīvās daļas rīcību.
Mēs nevaram piekrist pārmērīgam pragmatismam.
Mums ir nozīmīgas Tēvzemes mīlestības jūtas, nacionālais kā vērtība līdzās citām vērtībām. Mūsu
ideāls - nacionāla un demokrātiska Latvijas valsts, kas respektē visu Latvijas legālo iedzīvotāju
cilvēktiesības.
Nacionālais kā vērtība īpašu nozīmi iegūst laikā, kad Latvijai jāpārvar okupācijas, kolonizācijas un
totalitārisma ( boļševisma ) sekas. Tai pašā laikā Latvija jau šodien nodrošina mazākumtautībām
vairāk tiesību un iespēju nekā vairums ES valstu. Latvijas sabiedrības stabilitāti garantē visu
Latvijas pilsoņu vienlīdzība, nacionālo minoritāšu tiesības, turpinot Latvijas pirmskara tradīcijas.
Mēs gribam labvēlīgi ietekmēt sabiedrības garīgo un morālo klimatu, veicināt cieņu pret pamatvērtībām
un principiem, vēlmi sadarboties dažādiem sabiedrības locekļiem neatkarīgi no to ticības,
konfesionālās piederības vai pārliecības.
Pēdējos divos gadsimtos notikušais tehnikas progress šobrīd ir kļuvis par riska faktoru
dabai, līdz ar to arī pašas cilvēces pastāvēšanai. Tādēļ aizvien aktuālāks kļūst jautājums
par līdzsvaru starp zinātnes un tehnikas progresu un sabiedrības spēju racionāli izmantot
savus sasniegumus, par nepieciešamību saglabāt nākamajām paaudzēm labvēlīgu dzīves vidi.
Šo iespēju sabiedrībai dod konservatīvisms, kas cenšas saglabāt iepriekšējo paaudžu radītās
vērtības un nacionālo identitāti, vienlaikus arī veicinot vērtīgu jauno ideju īstenošanu.
CILVĒKS, ĢIMENE, SABIEDRĪBA
Mēs uzskatām, ka katrs cilvēks ir vienreizējs, neaizstājams, dzimis, lai būtu brīvs un pilnveidotos.
Mēs uztveram cilvēku kā vēstures subjektu, nevis objektu.
Cilvēkam dotā brīvība nozīmē arī tiesības un pienākumu būt atbildīgam par sevi un savu rīcību savas
sirdsapziņas, pārējo cilvēku un Dieva priekšā.
Būdams brīvs un vienlaikus arī atbildīgs, katrs cilvēks ir atkarīgs no citiem cilvēkiem - uz šā
pamata veidojas sabiedrība. Tādējādi katrs ir līdzatbildīgs arī par sabiedrībā notiekošo. Brīvība
nozīmē arī iespēju kļūdīties, tāpēc mēs apšaubām iespēju izveidot ideālu sabiedrību - brīvu no
jebkādiem satricinājumiem un neveiksmēm - un noraidām jebkādas uz šīm idejām balstītas totalitārisma
formas.
Sabiedrības pamats ir ģimene. Tā ir katra cilvēka kā personības attīstības sākotnējā dabiskā vide,
tādēļ tai pienākas īpaša sabiedrības un valsts gādība. Bez stipras ģimenes nevar veidoties stipra
sabiedrība. Attieksme pret ģimeni, pret bērniem un veciem cilvēkiem parāda sabiedrības morālās
attīstības līmeni.
Mēs iestājamies par pilsonisko sabiedrības modeli, kas dod iespēju katram cilvēkam sevi pilnveidot,
lai nodrošinātu savu labklājību, garantē cilvēka brīvību, dzīvības un īpašuma neaizskaramību un
atbalsta to sabiedrības daļu, kura objektīvu iemeslu dēļ nespēj rūpēties par savu labklājību.
PAMATVĒRTĪBAS
Cilvēka līdzatbildība par sabiedrībā notiekošo nozīmē dalību tās sabiedrības pilnveidošanā, kurā
šis cilvēks dzīvo, ievērojot noteiktas pamatvērtības un principus. Tās uzdevums ir iespējami efektīvi,
bez vardarbības risināt cilvēces priekšā stāvošās problēmas.
Konservatīvā politiskā domāšana ir balstīta uz šādām universālām, vienlīdz nozīmīgām pamatvērtībām:
brīvību un atbildību, vienlīdzību, taisnīgumu un solidaritāti.
Brīvība un atbildība
Mūsu brīvības izpratne, kas ir balstīta uz atbildību sirdsapziņas, cilvēku un Dieva priekšā, neatzīst
brīvību kā bezatbildīgu, uz anarhiju vedošu neatkarību no cilvēkiem un sabiedrības. Katram cilvēkam
ir tiesības brīvi attīstīt savu personību, vairot labklājību un tiekties pēc laimes, ciktāl tas
neapdraud citu cilvēku tās pašas tiesības.
Tāpat arī katrai tautai ir neatņemamas tiesības uz brīvību, valstisko neatkarību un netraucētu attīstību.
Nepieciešamība pēc jebkura līmeņa varas pastāvēšanas izriet no vajadzības nodrošināt piemērotus
apstākļus katra cilvēka un sabiedrības kopumā brīvai attīstībai. Tādēļ varas galvenais uzdevums ir
aizsargāt sabiedrības intereses. Tās nav uzskatāmas vienkārši par indivīdu interešu summu, taču, runājot
par sabiedrības interesēm, vienmēr ir jārespektē arī katra cilvēka individuālās tiesības un brīvība.
Vienlīdzība
Visu cilvēku pamattiesības ir vienlīdzīgas neatkarīgi no viņu dzimuma, rases, tautības, reliģiskās un
politiskās pārliecības un veselības stāvokļa. Vienlīdzības princips un no tā izrietošā cieņa pret citu
cilvēku tiesībām nosaka katra cilvēka personiskās brīvības robežas.
Kaut arī cilvēku fiziskās un garīgās spējas ir visai atšķirīgas, katram cilvēkam ir jādod iespēja
veicināt savu attīstību.
Vienlīdzības princips nosaka arī tautu vienlīdzību. Tāpēc mēs noraidām jebkādas skaitliski lielo tautu
pretenzijas uz izredzētību un mēģinājumus uzspiest mazajām tautām savu gribu vai pat apdraudēt to
brīvību.
Taisnīgums
Mēs izprotam taisnīgumu kā tādu apstākļu nodrošināšanu cilvēkam, kas ļauj izmantot savu brīvību, rada
lielāku iespēju vienlīdzību un harmoniskākas attiecības sabiedrībā un nodrošina likuma varu.
Likumiem jānodrošina cilvēka pamattiesības un brīvības, kas noteiktas Vispārējā cilvēktiesību
deklarācijā un Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijā.
Taisnīgums nevar būt savienojams ar vairākuma diktatūru, tas prasa respektēt arī mazākuma tiesības.
Posttotalitārisma sabiedrībā taisnīgums prasa panākt sabiedrības līdzsvaru: atjaunot diskriminēto
cilvēku tiesības un cieņu, kā arī likvidēt totalitārās varas īstenotāju privilēģijas un ietekmi.
Piedošana nevar būt abstrakta. Morāli tiesīgi piedot ir tikai tie, kuri paši cietuši no totalitārā
režīma, bet piedošanu saņemt var tikai tie, kuri to lūdz un ir nožēlojuši savu vainu.
Solidaritāte
Taisnīgums un visu cilvēku vienlīdzība ir cieši saistīti ar solidaritātes principu, kas ļauj attīstīt
humānākas attiecības starp atsevišķiem cilvēkiem un cilvēku grupām. Mūsu uztverē solidaritāte nozīmē
to cilvēku un cilvēku grupu aizsardzību, kas paši savas tiesības nespēj aizstāvēt. Uz šādu attieksmi
aicina arī kristīgais tuvākā mīlestības princips.
Solidaritāti mēs redzam ne tikai horizontālu - starp visā pasaulē patlaban dzīvojošajiem visu paaudžu
pārstāvjiem, bet arī vertikālu - rūpes par nākamajām paaudzēm, par to, kādu tās saņems no mums šo
pasauli.
Mūsu pamatvērtības šodienas pasaulē
Konservatīvās politikas pamatvērtību īstenošana mūsdienu pasaulē, bet it īpaši posttotalitārisma
sabiedrībā, nepavisam nav viegls uzdevums.
Mēs noraidām kā galēju individuālismu, tā arī kolektīvismu. Līdzsvaru palīdz atrast institūcijas, kas
pastarpina atsevišķu personu un valsti, - ģimene, skola, nevalstiskās organizācijas un baznīca.
Šobrīd pasaulē ekonomiskā varenība var tikt izmantota kā diktāta un netaisnības instruments. Tāpēc ir
svarīgi veicināt un attīstīt godīgu brīvā tirgus konkurenci, vienlaikus pilnveidojot solidaritātes
mehānismu.
Lai nodrošinātu iespējami augstāku varas efektivitāti un saikni ar cilvēku, lai plašāk iesaistītu
pilsoņus varas struktūrās un īstenotu solidaritātes principu, vara jārealizē līmenī, kas ir iespējami
tuvāks pilsonim. Tas nozīmē, ka uzdevumi, ko iespējams veikt zemākajos varas līmeņos, nav deleģējami
augstākiem līmeņiem.
Mēs uzskatām, ka demokrātija ir labākais politikas īstenošanas veids, taču, to īstenojot, jāievēro mūsu
valsts un sabiedrības īpatnības.
Mēs apzināmies, ka pārmaiņas mūsu sabiedrības domāšanā un uzskatos ir ilgstošs un pakāpenisks process,
tās nevar īstenot ar kāda likuma palīdzību. Tāpēc mūsu politikas pamatā ir cilvēks, viņa tiesības,
brīvība un attīstība.
LATVIJAS VALSTS - DEMOKRĀTISKA SABIEDRĪBA
Mēs uzskatām, ka politiskās sistēmas pamatam Latvijas Republikā ir jābūt 1922. gada Satversmei, kas
tiesiski nodrošina parlamentāru demokrātiju, proporcionālu vēlēšanu sistēmu, neatkarīgu, kompetentu un
vienīgi likumam pakļautu tiesu un Valsts kontroli, līdzsvaru varas, pienākumu un tiesību sadalē starp
Saeimu, Valsts prezidentu un Ministru kabinetu. Uz šī demokrātiskā pamata attīstāma vairākpartiju
politiskā struktūra, pārvarot politisko sadrumstalotību, garantējot atbildību vēlētāju priekšā un
apvienojot līdzīgas ievirzes politiskos spēkus kopīgu uzdevumu veikšanai, tādējādi stiprinot tautā
parlamentārās demokrātijas prestižu un mazinot sabiedrības apziņā autoritārisma tendences.
Mēs esam par precīzu likumdošanas varas, izpildvaras un tiesu varas dalīšanas principu noteikšanu, taču
uzskatām, ka jebkuri grozījumi Satversmē veicami tikai pēc to iespējamo seku rūpīgas politiskās un
juridiskās izvērtēšanas un tie nedrīkst būt pretrunā ar vēlētāju vairākuma viedokli, kā arī veicināt
autoritāras valsts iekārtas veidošanos. Politiskā demokrātija ne tikai nosaka Latvijas piederību
civilizētajai pasaulei, bet arī ir viens no valsts neatkarības un drošības garantiem.
Mēs uzskatām, ka ir jānovērš plaisa starp politisko eliti un sabiedrības vairākumu, tāpēc jāstiprina
politisko partiju saikne ar vēlētājiem, jāuztur politiskā aktivitāte sabiedrībā un jāiesaista politiski
aktīvie pilsoņi partiju darbībā - katrā Latvijas novadā, pagastā un pilsētā. Efektīvai valsts varas
realizācijai ir nepieciešams pilsoņu vairākuma atbalsts, augsta sabiedriskā aktivitāte un pašiniciatīva.
Tāpat nepieciešama valsts varas un pārvaldes institūciju darbības atklātība, informācijas pieejamība,
no politiskām un šaurām finansiālām interesēm neatkarīgi masu saziņas līdzekļi, korupcijas iespēju
mazināšana, politisko darbinieku principialitāte, profesionalitāte un atbildība par savu rīcību.
Latvijas valsts pamats ir tās pilsoņi. Lai garantētu latviešu nācijas politisko varu neatkarīgā Latvijas
valstī, ir maksimāli jāierobežo ārvalstnieku un bezvalstnieku uzņemšana Latvijas pilsonībā. Tiesības
vēlēt un tikt ievēlētiem visu līmeņu vēlēšanās, kā arī tiesības ieņemt amatus valsts pārvaldē,
pārstāvēt Latviju ārvalstīs, darboties tiesu varas sistēmā un atsevišķās privāttiesību jomās var būt
tikai Latvijas pilsoņiem, bet Latvijā dzīvojošajiem ārvalstniekiem un bezvalstniekiem ir jāgarantē
starptautiski atzītās cilvēktiesības. Latvijas vēsturiskajām mazākumtautībām ir tiesības uz savas
etniskās kultūras autonomiju. Valstiski veicināma okupācijas perioda ieceļotāju un viņu pēcnācēju
repatriācija un sniedzams atbalsts viņu tālākai emigrācijai, piesaistot līdzekļus no ārvalstīm un
starptautiskām organizācijām. Latviešu tautai nelabvēlīgās demogrāfiskās struktūras dēļ Latvijā ir
nepieciešams stingrs imigrācijas režīms, lai nepieļautu nelegālo bēgļu un imigrantu jaunu pieplūdumu.
Tāpat nepieciešams nostiprināt latviešu valodas kā valsts valodas statusu.
Mēs uzskatām, ka valsts pārvaldes struktūrai, kuru vada Saeimas apstiprināts un Saeimai atbildīgs
Ministru kabinets, ir jābūt pēc iespējas vienkāršai, mazskaitlīgai un efektīvai, izglītotai un uz
demokrātijas tradīcijām balstītai. Profesionāls un godprātīgs valsts ierēdņu darbs ir viens no
priekšnoteikumiem, lai nodrošinātu likumu un lēmumu izpildi un vairotu sabiedrības uzticību valsts
pārvaldes institūcijām. Pēc kontinentālās Eiropas tiesību principiem veidotas, Latvijas Republikas
tradīcijās balstītas un iekšēji saskaņotas tiesību aktu sistēmas attīstība Latvijā ir process, kas kalpo
sabiedrības tiesiskās apziņas līmeņa celšanai un kam jānodrošina, lai principu "Viens likums - viena
taisnība visiem" ievērotu gan valsts darbinieki, gan katrs sabiedrības loceklis.
Latvijas valsts demokrātiskās iekārtas neatņemama sastāvdaļa ir pilsoņu vēlētas pašvaldības. Pašvaldībām
jābūt patstāvīgām gan lēmumu pieņemšanā, gan atbildīgām par pieņemto lēmumu izpildi. Maksimāli veicināma
pašvaldību iniciatīva attiecīgās administratīvās teritorijas saimnieciskās darbības rosināšanā,
infrastruktūras attīstīšanā un tautas labklājības celšanā, ievērojot valsts reģionālās politikas
stratēģiskos virzienus. Deleģējot pašvaldībām noteiktas funkcijas iedzīvotāju apkalpošanā, valstij
vienlaikus jāparedz nepieciešamais finansiālais nodrošinājums to veikšanai. Pašvaldību vēlēšanu kārtībai
jāsekmē vairākpartiju politiskās struktūras veidošanās visā valstī. Jāveicina pašvaldību interešu un
reģionālo apvienību veidošanās un darbība, kā arī optimāls interešu saskaņošanas mehānisms starp valdību
un pašvaldību pārstāvniecību. Tikai stipras pašvaldības var īstenot varas decentralizāciju.
SOCIĀLI ATBILDĪGA TIRGUS EKONOMIKA
Sociāli atbildīgas tirgus ekonomikas politikas programma ir programma ikvienam. To mēs redzam kā labāko
iespēju mūsu pamatvērtību - brīvības un atbildības, vienlīdzības, taisnīguma un solidaritātes -
iedzīvināšanai. Šī sistēma balstās uz līdzsvarotu sociālā taisnīguma, konkurences un solidaritātes,
personīgās atbildības un sociālās aizsardzības attīstību.
Mēs vēlamies attīstīt tirgus ekonomiku, saglabājot Latvijai tradicionālās vērtības, tā, lai pieaugtu
personīgā iniciatīva, lai arvien vairāk un vairāk cilvēku iesaistītos ekonomiskās attīstības procesos.
Tik daudz tirgus, cik iespējams, tik maz valsts iejaukšanās, cik nepieciešams
Tirgus un konkurence ir mūsu ekonomiskās politikas stūrakmeņi, kas rada iespēju brīvībai. Tirgus ir
demokrātijas ekonomiskais ekvivalents. Konkurence rosina cilvēkus gūt panākumus, un tas savukārt attīsta
sabiedrību. Tirgus un konkurence rada iespēju cilvēkiem izvēlēties kvalitatīvākas preces un pakalpojumus
par zemākām cenām, rada iespēju ražot to, ko patērētājs vēlas, veicina progresu un liek uzņēmējiem
rīkoties racionālāk. Ja valsts loma ir lielāka nekā vajadzīgs, tirgus darbojas mazāk brīvi, tas
nestimulē cilvēkus darboties un gūt panākumus, un sekas ir labklājības līmeņa pazemināšanās un
brīvības ierobežošana. Jāsamazina uzņēmējdarbību kavējošas birokrātiskās procedūras un jānosaka
ierēdņu atbildība.
Tomēr valstij ir arī sava loma ekonomikas attīstībā. Tā lielā mērā ir atbildīga par ekonomisko
stabilitāti un izaugsmi. Tikai tirgus, konkurence un sociālā taisnīguma savienošana dod iespēju sasniegt
mērķus, kurus mēs uzskatām par svarīgiem Latvijas sabiedrībai.
Makroekonomika
Makroekonomikas jomā jānodrošina nepārtraukta ekonomiskā izaugsme, turpinot valsts budžeta deficīta un
valsts parāda ierobežošanas politiku. Jāpanāk iekšzemes kopprodukta pakāpenisks pieaugums un inflācijas
samazināšanās, jāturpina stingras monetārās politikas īstenošana, nepieļaujot naudas daudzuma ekonomiski
nepamatotu pieaugumu.
Nedrīkst pieļaut valsts parāda pieaugumu, kas pārsniegtu 18 - 20% no iekšzemes kopprodukta. Visu līmeņu
budžetos ienākumi no nodokļiem jānosaka ne augstāki par 35 -38% no iekšzemes kopprodukta.
Valstij ar savu investīcijas programmu palīdzību ir jāstimulē ekonomiskā attīstība, finansējot tādus
ieguldījumus, kuri sevi atpelnītu. Jāsekmē ārvalstu investīciju lielāks pieplūdums Latvijā, saglabājot
stabilu makroekonomisko vidi un radot tām labvēlīgus apstākļus. Jāuzlabo kredītu pieejamība, veicinot
attīstīto valstu banku, to filiāļu un pārstāvniecību darbību Latvijā.
Sociālais taisnīgums
Ikviena ekonomiskā politika ar zemu sociālo taisnīgumu, it īpaši ekonomisko reformu periodā,
rada sociālo spriedzi, kas savukārt izraisa ekonomiskus zaudējumus un nestabilitāti. Sociālais
taisnīgums balstās uz individuālās atbildības stiprināšanu, personīgas sadarbības un solidaritātes
veicināšanu. Mēs vēlamies, lai sabiedrība aizsargā indivīdus no tā riska, kurā viņus nedrīkst atstāt
vienus. Obligātā apdrošināšana ir decentralizētas un pašregulējošas sociālās drošības shēmas
nepieciešama sastāvdaļa.
Nodokļu politika
Sociālais taisnīgums nenozīmē tikai iegūt labumus no valsts, tas nozīmē arī pienākumu iemaksāt
budžetā visus nodokļus un nodevas. Taču nodokļi un nodevas nedrīkst bremzēt privāto iniciatīvu.
Nodokļu politikai jābūt stabilai.
Viens no nodokļu politikas pamatuzdevumiem ir tās efektivitāte tautsaimniecības stratēģisko mērķu
sasniegšanā:
veicināt iekšējā kopprodukta palielināšanos;
sociāli nodrošināt to sabiedrības daļu, kas objektīvi nespēj sevi apgādāt (pensionārus, bērnus
un invalīdus);
radīt pievilcīgu vidi kapitāla piesaistei un attīstīt infrastruktūru.
Lai nodokļu sistēma darbotos efektīvi, jānodrošina stingra robežas apsardze, efektīva muitas kontrole
un nodokļu iekasēšanas institūciju darbība, jārada grūti apejama un nodokļu maksātājam ērta
nodokļu iekasēšanas sistēma. Ir jānosaka juridiski vienādi nosacījumi nodokļu maksātājam un
nodokļu saņēmējam.
Privātais īpašums
Makroekonomiskā stabilitāte ir nepieciešama, bet tas nav vienīgais nosacījums sekmīgai valsts
attīstībai. Nepieciešams paātrināt strukturālās reformas, nostiprinot privātīpašuma tiesību
garantijas un palielinot privātā sektora lomu tautsaimniecībā.
Tirgus ekonomikas koncepcijas pamatā ir privātais īpašums.Tas ir nepieciešams priekšnoteikums,
lai preces un resursi tiktu izmantoti racionāli un efektīvi.
Līgumu, tirdzniecības, dibināšanas un profesiju izvēles brīvība ir priekšnoteikumi brīvai
ekonomiskai aktivitātei.
Vides aizsardzība
Līdzeklis, kā savienot tirgus iniciatīvu ar vides aizsardzību, ir likumdošana, kas ievēro
visas sabiedrības intereses. Pirms valsts regulēšanas ir jāizmēģina visas iespējas
brīvprātīgai sadarbībai starp uzņēmējiem un sabiedrību vides aizsardzības jomā. Mūsu pieeja
vides aizsardzībai pamatojas uz principu - "piesārņotājs maksā".
Pamatā ir jābūt dabas resursu taupīgai izmantošanai, jaunu, vidi saudzējošu iekārtu un
tehnoloģiju ieviešanai ražošanā, ekoloģiski tīras produkcijas ražošanai un realizācijai, kā
arī pilnīgai samaksai par vides piesārņojuma radīto kaitīgumu sabiedrībai.
Latvijas konkurētspējas stiprināšana
Latvija nav dabas resursiem bagāta valsts. Arī tās darbaspēks nākotnē kļūs dārgāks. Līdz ar
to Latvijas konkurētspēja būs atkarīga no cilvēku efektīva darba un jaunatklāsmes spējām. Mūsu
prasme jākoncentrē augstvērtīgu preču ražošanai, efektīvām tehnoloģijām un kvalitatīviem
pakalpojumiem. Jāievēro, ka tehnoloģiskie procesi attīstās arvien ātrāk, arvien īsāks ir
ražošanas cikls, tāpēc jauni izgudrojumi, jaunas kvalitātes tehnoloģijas un produkti ir
jāievieš aizvien ātrāk.
Latvijas tautsaimniecības attīstības veicināšana
Mēs uzskatām, ka Latvijas tautsaimniecība jāveicina, palielinot privātā sektora lomu, samazinot
nodokļu un nodevu līmeni, sekmējot pasaules līmeņa tehnoloģiju ieviešanu, paplašinot
privatizāciju un samazinot subsīdijas, sašaurinot birokrātisko regulēšanu, pilnveidojot
informācijas un transporta infrastruktūru.
Rūpes par uzņēmējdarbības attīstīšanu ir cieši jāsaista ar eksporta veicināšanu, ražojot
konkurētspējīgas preces. Tādēļ mēs vēlamies radīt labvēlīgu ekonomisko vidi vietējam uzņēmējam,
atceļot uzņēmējdarbību kavējošus likumdošanas aktus un radot iespēju saņemt izdevīgus kredītus.
Latvijai kā mazai valstij lielu ekonomiku krustcelēs būs iespējams pastāvēt kā eksportspējīgai
zemei tikai brīvās tirdzniecības vidē. Ilgākā laika posmā protekcionisms nevar līdzēt ne iekšējā
tirgus aizsardzībai, ne valsts konkurētspējai, ne sabiedrības labklājībai.
Nozaru politika
Nepieciešams uzturēt Latvijas konkurētspēju stratēģiski svarīgās nozarēs, pastiprinoties
starptautiskajai konkurencei.
Jebkuram īstermiņa valsts atbalstam kādai no nozarēm jābūt politiski motivētam, publiski
paskaidrotam un starptautiski akceptējamam. Šāda pieeja attiecināma uz tādām nozarēm kā
lauksaimniecība, kurā atbalstam stratēģiski jāizpaužas kā caurskatāmām un skaidri mērķētām
subsīdijām, kas orientētas nevis uz tirgus izkropļojumu palielināšanu, bet uz nozares konkurētspējas
pieaugumu un lauku vides un sociālo problēmu risināšanu.
Mēs uzskatām, ka valstij nav jānosaka īpašs atbalsts atsevišķām nozarēm, kas dotu signālu resursu
plūsmai uz šo nozari bez tirgus nosacījumu motivācijas, jo tas savukārt ilgākā laika posmā var radīt
neefektīvu resursu izmantošanu.
Subsīdijas, fiksētie maksājumi un citi valsts atbalsta pasākumi ilgākā laika posmā samazina
tirgusspēju, izkropļo konkurenci, izraisa nevajadzīgas strukturālas pārmaiņas, tādējādi palēninot
valsts ekonomisko izaugsmi. Mēs gribam arī tālāk samazināt tās izmaksas, kas kavē Latvijas iekļaušanos
pasaules tirgus sistēmā.
Reģionālā politika
Mēs veicināsim Latvijas nabadzīgāko reģionu attīstību, sekmējot dzīves kvalitātes līmeņa tuvināšanos
un izlīdzināšanos pieauguma virzienā visā valsts teritorijā. Uzņēmējdarbības stimulēšanai, papildu
darba vietu radīšanai un labklājības paaugstināšanai izmantosim tādus reģionālās attīstības līdzekļus
kā investīcijas infrastruktūrā, ekonomiskās izglītības pasākumu finansēšana, ieguldījumu dotācijas,
īpaša kredītpolitika, nodokļu atlaides un citi. Atbalstīsim īpašus risinājumus, ņemot vērā konkrētās
problēmas katrā reģionā. Veidosim savu reģionālās politikas mehānismu saskaņā ar reģionu potenciālajām
iespējām un resursiem, kā arī ar Eiropas savienības priekšstatiem, padarot iespējamu reģionālo
attīstību veicinošo fondu līdzekļu izmantošanu.
Vienlaikus, skatot Latviju kā Eiropas reģionu, veicināsim Rīgas saimniecisko uzplaukumu, Latvijas ostu
un transporta mezglu attīstību.
Deregulācija, privatizācija un birokrātijas samazināšana
Ar deregulāciju, privatizāciju un birokrātijas samazināšanu mēs vēlamies sasniegt situāciju, kurā
sabiedriskos resursus izlietoto daudz efektīvāk.
Mēs vēlamies, lai atsevišķas sabiedriskās funkcijas ar noteiktu maksājumu palīdzību daļēji segtu
indivīdi. Tas ļaus palielināt sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti, samazinās to izmaksas un veicinās
konkurenci.
Ārējā ekonomiskā politika
Mēs turpināsim darbu pie Baltijas valstu vienotības stiprināšanas, lai integrētos Eiropas savienībā,
kā vienu no reģionalizācijas pakāpēm izveidojot Baltijas muitas ūniju ar kopēju muitas ārējo tarifu,
bet kā nākamo pakāpi - Baltijas valstu vienotu tirgu, kur muitas savienībai tiek pievienota ekonomisko
resursu brīva kustība.
Vietējo ražotāju aizsardzībā pret preču importu mēs vadīsimies no Pasaules Tirdzniecības organizācijas
un Eiropas savienības principiem.
SOCIĀLĀ POLITIKA
Mēs uzskatām, ka sociālo jautājumu risināšanai konservatīvas politiskas organizācijas darbībā jāieņem
viena no vissvarīgākajām vietām. Mūsu sociālās politikas mērķis ir solidaritātes principa ieviešana
starp visiem sabiedrības locekļiem, personiskās un kolektīvās atbildības paaugstināšana.
Sociālās politikas galvenie uzdevumi
Mēs tos saskatām aizsardzībā pret nabadzību un trūkumu, lai visiem Latvijas pilsoņiem nodrošinātu
cilvēka cienīgu dzīvi, uz solidaritātes principiem dibinātā palīdzībā un apdrošināšanā pret iespējamo
risku, lai tādā veidā aizsargātu katru atsevišķo sabiedrības indivīdu, katra personiskās atbildības
stiprināšanā, plašākas palīdzības sniegšanā indivīdam, iesaistot tajā gan pašus palīdzības saņēmējus,
gan sabiedriskās organizācijas un fondus, gan valstiskas struktūras un visu sabiedrību,
Sociālās stabilitātes veicināšana
Mums ir jāsekmē stabila un plaša sabiedrības vidusslāņa izveidošanās, tādējādi samazinot to
iedzīvotāju skaitu, kam nepieciešama sociālā palīdzība, samazinot bezdarbu un palielinot nodokļu
maksātāju skaitu, jārada labvēlīga sociālā vide demogrāfiskās krīzes pārvarēšanai.
Apdrošināšana
Mēs apzināmies gan obligātās, gan brīvprātīgās apdrošināšanas nozīmi.
Papildus obligātajai apdrošināšanai, kas notiek pēc solidaritātes principa, ir jāattīsta arī
brīvprātīgā apdrošināšana, ko realizē ar privāto apdrošināšanas sabiedrību un fondu starpniecību.
Katrs atsevišķais sabiedrības loceklis apzinās savu atbildību tikai tad, kad viņa un tā līdzcilvēku
sociālā labklājība un drošība ir tieši atkarīga no iemaksu lieluma sociālās apdrošināšanas fondā un
citām apdrošināšanām. Mēs atbalstām sociālās apdrošināšanas fonda neatkarību no valsts budžeta un
aizstāvam arī citu neatkarīgu fondu veidošanu, kas veiks bezdarba apdrošināšanu, veselības
apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā. Nav pieļaujama sociālo maksājumu
izlietošana citiem valsts vai pašvaldību mērķiem.
Sociālā palīdzība
Mūs satrauc negatīvā demogrāfiskā tendence, kā arī sociālās problēmas, tāpēc uzskatām, ka tās vismaz
tuvākajos desmit gados nevar atrisināt tikai ar personificēto maksājumu līdzekļiem. Tādēļ apjomīgākās
investīciju programmas finansējamas no valsts budžeta līdzekļiem.
Rūpēm par pensionāriem, kas ir liela sabiedrības daļa, pastāvīgi ir jāatrodas mūsu uzmanības lokā.
Pensijas izmaksājamas atbilstoši aktīvā darba mūžā iemaksātajam sociālajam nodoklim un regulāri
indeksējamas atbilstoši dzīves dārdzības pieaugumam.
Pārejas laikā no vecās pensiju aprēķināšanas kārtības uz jauno - fondu principu - pensiju aprēķinos
Latvijas pilsoņiem ir ieskaitāms pilns darba stāžs, nepilsoņiem un citu valstu pilsoņiem - Latvijā
nostrādātais laiks.
Mēs aizstāvam gan dažādu sociāli aizsargājamu iedzīvotāju grupu, gan arī atsevišķu pilsoņu intereses.
Par pilsoņiem, kam nepieciešama sociālā palīdzība, mēs pirmām kārtām uzskatām: jaunās un daudzbērnu
ģimenes, politiski represētos un Latvijas brīvības cīnītājus, vientuļos pensionārus, invalīdus un
bāreņus.
Mēs atbalstām atsevišķu sociāli aizsargājamo pilsoņu grupu apvienošanos nevalstiskās organizācijās.
Par būtisku sociālās aprūpes politikas sastāvdaļu mēs uzskatām valsts institūciju sadarbību ar
tradicionālajām konfesijām un labdarības organizācijām.
Nodarbinātības politika
Mēs uzskatām, ka darbs ir indivīda, ģimenes un sabiedrības attīstības priekšnoteikums. Neatņemamu
saikni starp tautsaimniecības attīstību un sabiedrības sociālo labklājību veido iespējami pilnvērtīgāka
darba spējīgo nodarbinātība.
Bezdarbs rada ne tikai ekonomiskos zaudējumus valstij, bet arī katra atsevišķa bezdarbnieka izolāciju
no sabiedrības. Sevišķi ilgstošs bezdarbs noved pie psiholoģiskām izmaiņām, dzīves standartu, dzīves
kvalitātes un aizsardzības spēju pazemināšanās. Turpmākā šo cilvēku integrācija sabiedrībā ir ārkārtīgi
grūta.
Īpaša vērība ir pievēršama tiem reģioniem, kur bezdarba līmenis ir sevišķi augsts. Veiksmīgas
nodarbinātības politikas nolūkā tur jāīsteno īpaši reģionālās attīstības projekti.
Mēs uzskatām, ka uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošana ir nozīmīgs līdzeklis jaunu darba vietu
radīšanai un bezdarba samazināšanai
Par galveno uzdevumu mēs uzskatām Latvijas Republikas pilsoņu pilnīgākas nodarbinātības veicināšanu.
Bezdarbnieka statuss jāattiecina tikai uz Latvijas Republikas pilsoņiem un personām, kuras pārvalda
latviešu valodu.
Demogrāfiskās krīzes likvidēšana
Demogrāfiskās krīzes novēršanai jārada un jāīsteno visaptveroša nacionālā demogrāfiskā programma,
jāiesaista šīs programmas izpildīšanas darbā fondi, valsts un sabiedriskās organizācijas, Baznīca.
Šīs programmas ietvaros jārisina nodarbinātības jautājums jaunajām ģimenēm, jāveic sociālo garantiju
paaugstināšana mātēm, mātes un bērna veselības aprūpes pilnveidošana, sabiedrības dzīves apstākļu
uzlabošana un kopējās valsts ekonomiskās situācijas uzlabošana, alkoholisma un citu nelabvēlīgu
parādību apkarošana.
Mēs esam par īpašu pabalstu un atvieglojumu sistēmas ieviešanu maznodrošinātām ģimenēm, kurās ir
bērni.
VESELĪBAS APRŪPE
Veselības aprūpes radikāla uzlabošana ir iespējama, turpinot veselības aprūpes reformu, kura ievērotu
gan pacienta, gan ārsta intereses. Tās veiksmīgai īstenošanai nepieciešams veidot nepārtrauktu
valdības dialogu un sadarbību ar medicīnas darbinieku profesionālajām organizācijām.
Ir jāpaaugstina visu sabiedrības locekļu atbildība par savu un tuvinieku veselību, jāievieš
solidaritātes princips starp paaudzēm un dažādi materiāli situētām iedzīvotāju grupām, jānodrošina
vienāda pamata medicīniskā palīdzība katram valsts iedzīvotājam un brīva ārsta izvēle pacientiem,
jāpārveido ārstu un pacientu savstarpējās attiecības, balstot tās uz savstarpējo cieņu un uzticību.
Sabiedrības locekļu atbildība par savu un tuvinieku veselību jāpanāk, ieviešot veselības apdrošināšanas
sistēmu ar darba devēju un darba ņēmēju iemaksām.
Tā kā veselības aprūpe ir dārga, neatliekamā palīdzība un atsevišķas īpaši nozīmīgas programmas
jāturpina finansēt arī no valsts budžeta.
Nelokāmi jāveic medicīnisko pakalpojumu decentralizācija. Vairāk jāsekmē profilakse un primārā
veselības aprūpe, kas saņemama jebkuram pacientam pieejamā attālumā, tādējādi samazinot kopējos
veselības aprūpes izdevumus.
Ir jānodrošina solidaritātes princips, lai bagātais maksā par trūcīgo, darba spējīgais par nespējīgo,
jaunais par pensionāru un strādājošais par bezdarbnieku. Lai ievērotu solidaritātes principu,
obligātajām veselības apdrošināšanas iemaksām ir jābūt atkarīgām no iedzīvotāju ienākumiem.
Lai piesaistītu papildu līdzekļus veselības aprūpes vajadzībām, ir veicināma brīvprātīgā veselības
apdrošināšana, kā arī obligātā ārvalstnieku veselības apdrošināšana.
Jāstimulē veselības aizsardzības attīstības fondi, kuru līdzekļi izlietojami medicīnas profesionālajam
un materiālajam progresam. Atsevišķām zinātnisko pētījumu programmām medicīnas jomā un preventīvai
medicīnai nodrošināmi finansējumi no valsts budžeta.
IZGLĪTĪBA, ZINĀTNE, KULTŪRA UN JAUNATNES POLITIKA
Mēs uzskatām, ka izglītības attīstība ir Latvijas valsts un tautas stratēģiski pats nozīmīgākais
uzdevums. Mūsu zemei nav bagātīgu dabas resursu, mūsu ekonomiskais potenciāls un spēja konkurēt
Eiropā un pasaulē ir vislielākajā mērā atkarīga no mūsu cilvēku zināšanām un izglītotības. Tautas
izglītība ir pats svarīgākais garants Latvijas kā neatkarīgas un demokrātiskas valsts pastāvēšanai,
jo pilsoņu izglītības un atbildības līmenis tieši ietekmē arī valsts varas struktūru kvalitāti un
tās nākotnes perspektīvas. Mēs uzskatām, ka izglītība ir jāpadara par visas Latvijas sabiedrības un
arī valdības galveno mērķi. Neatlaidīga izglītības kvalitātes un izglītības ieguves iespēju
paaugstināšana, izglītības motivācijas nostiprināšana ir tas izaicinājums, kas mums ir jāpieņem,
cenšoties panākt Latvijas atgriešanos mūsdienu attīstīto valstu saimē.
Izglītības pamatuzdevums ir ne tikai mācīšana, bet arī sabiedrības locekļu audzināšana -
attieksmes veidošana pret sevi un līdzcilvēkiem, pret Tēvzemi, augstākajām garīgajām un morālajām
vērtībām, prasme atrast savu vietu mainīgajā sabiedrībā.
Veicot pārkārtojumus izglītības sistēmā, ir jāievēro to pārmantojamība un ilglaicīgums. Nav
pieļaujama voluntāra stratēģisko attīstības virzienu mainīšana līdz ar katru jaunu valdību. Mēs
iestājamies par to, lai izglītībā realizējamās pārmaiņas būtu sabiedrībā apspriestas un tiktu
pieņemtas izglītības darbinieku profesionālajā vidē. Katram jaunievedumam un prasību paaugstinājumam
pret pedagogu darbu ir jābūt finansiāli pamatotam. Mēs iestājamies par to, lai katrs pieaugums
nacionālajā kopproduktā dotu pieaugumu arī izglītības finansējumā.
Izglītības sistēmai ir
nepieciešamas nopietnas investīcijas, lai nodrošinātu efektīvu izglītības infrastruktūras
izmantošanu un attīstību. Ir jāiegulda, lai ietaupītu, un atbrīvotie līdzekļi jānovirza izglītības
kvalitātes paaugstināšanai. Izglītības sistēmas pilnīgai datorizācijai ir izšķiroša nozīme
izglītības kvalitātes nodrošināšanā atbilstoši darba tirgus vajadzībām. Taču tie ir tikai līdzekļi.
Izglītības mērķi realizējas izglītības satura reformā, nodrošinot mūsdienu prasībām atbilstošas
mācību programmas un sasniegto rezultātu objektīvu pārbaudi.
Jebkuras pārmaiņas izglītības sistēmā var notikt tikai tad, ja tās pieņem un atbalsta pedagogi.
Tāpēc pedagogu tālākizglītība un jauno pedagogu kvalitatīva sagatavošana ir pats svarīgākais
pārmaiņu nosacījums. Jāgādā par kvalitatīva pedagoģiskā darba atbilstošu atalgojumu, saistot algu
politiku ar pārdomātu pedagogu atestācijas procesu. Izmantojot studentu kreditēšanas sistēmu, ir
jānodrošina jauno pedagogu darbs izvēlētajā profesijā - daļēji vai pilnīgi sedzot kredīta nomaksu.
Vispārējā izglītība
Lai nodrošinātu jaunās paaudzes tapšanu par atbildīgiem Latvijas pilsoņiem un sagatavotu viņus
patstāvīgai dzīvei mainīgajā sabiedrībā, pakāpeniski ir jāpaaugstina vecums, līdz kuram turpināma
obligātā izglītība.
Izvirzītais mērķis nosaka nepieciešamību mainīt skolas izglītības saturu. Tas jāatslogo no pārmērīga
faktu materiāla un augstskolas līmenim atbilstošu šauri specializētu zinātnisku teoriju apgūšanas. Tā
vietā skolai jāpalīdz veidoties jauniešu Tēvzemes mīlestībai, nacionālās identitātes apziņai,
pilsoniskajai atbildībai, prasmei un gatavībai mērķtiecīgi risināt sarežģītas savas dzīves un visas
sabiedrības problēmas, mācīties un papildināt savas zināšanas visu mūžu. Tas prasa rakstura stingrību,
ticību saviem spēkiem, analītisku prātu, izkoptu savstarpējo attiecību veidošanas kultūru un cieņu
pret vispārcilvēciskajām vērtībām un līdzcilvēkiem.
Izglītības satura reforma jāturpina, veidojot integrētu mācību satura sistēmu pamatskolas jaunākajās
klasēs, izstrādājot jaunus mācību priekšmetus (civilzinības, ekonomika, dabaszinību integrēts kurss),
pārveidojot tradicionālo mācību priekšmetu saturu un papildinot to ar aktuālām tēmām (videszinības,
veselības un izdzīvošanas - uzvedība ekstremālās situācijās - tēmas u.c.).
Latvijas un pasaules vēstures kurss jāatbrīvo no okupācijas laika ideoloģiskajiem meliem. Valsts
garantē izglītības apguvi valsts valodā.
Nacionālo minoritāšu pamatizglītības programmās jānodrošina iespēja apgūt valsts valodu tādā līmenī,
kas dotu iespēju vidējo, profesionālo un augstāko izglītību iegūt latviešu valodā. Jāvēršas pret
nekrievu bērnu pārkrievošanu krievu skolās, nodrošināt to pārveidošanu par izglītības iestādēm, kas
īsteno minoritāšu izglītības programmas.
Jāattīsta un jānostiprina skolu un skolēnu pašpārvaldes loma izglītības iestāžu darba organizācijā.
Jānodrošina vispārējās izglītības kvalitātes un izsniedzamo dokumentu atbilstība Eiropas savienības
prasībām.
Profesionālā izglītība
Profesionālās izglītības attīstība ir cieši jāsaista ar daba tirgus pieprasījumu, iedibinot
pastāvīgu darba tirgus pētījumu sistēmu un pēc to rezultātiem koriģējot profesionālās izglītības
piedāvātās programmas. Jāpārvar pārāk šaura profesionālās izglītības specializācija, sniedzot
pietiekami plašu vispārējās izglītības programmu un tādējādi nodrošinot pārkvalifikācijas
iespējas mainīgā darba tirgus apstākļos. Ir jāpanāk ciešāka sasaiste ar darba devēju pasūtījumu
konkrētajām profesijām, uzņēmēju ieinteresētība profesionālās izglītības attīstībā. Jāpārvar
profesionālās un vidējās vispārējās izglītības veidu atrautība, veidojot integrētas izglītības
programmas, kas dod gan kvalitatīvu vidējo izglītību, gan nodrošina noteiktas profesijas apguvi.
Augstākā izglītība
Jāveido vienota augstākās izglītības un zinātnes sistēma, turpinot augstākās izglītības un zinātnes
integrāciju. Nostiprinot augstākās izglītības iestāžu autonomiju, ir jāattīsta neatkarīga valsts
līmeņa augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas sistēma, sagatavojot kvalificētus ekspertus un
veicot augstākās izglītības iestāžu akreditāciju. Attīstot studiju kreditēšanas sistēmu,
jāpalielina studentu loma mācību procesa organizācijā. Realizējot valsts pasūtījumu, jāpanāk
augstākās izglītības programmu atbilstība darba tirgus pieprasījumam, taču orientācija uz darba
tirgu nedrīkst noplicināt nacionālajai kultūrai vitāli svarīgu zinātnes nozaru kadru sagatavošanu.
Zinātne
Latvijas zinātniskais potenciāls ir aplūkojams kā nacionālās bagātības sastāvdaļa un viens no Latvijas
starptautiskā prestiža veidotājiem. Ierobežoto finansiālo iespēju apstākļos valsts var atļauties
sniegt institucionālu atbalstu to zinātnes nozaru attīstībai, kuras neprasa nozīmīgus
kapitālieguldījumus, bet var gūt panākumus, izmantojot esošo intelektuālo potenciālu un materiālo
nodrošinājumu. Augstskolu finansējumā ir jāparedz līdzekļi zinātniskajiem pētījumiem valsts
pasūtījumam un zinātnisko izstrāžu konkursu organizēšanai. Jāsekmē zinātniskā darbība privātstruktūrās,
kas ar saviem izstrādājumiem ir konkurētspējīgas pasaules tirgū.
Zinātnes organizēšanā veicama vispārēja reforma, kas ietvertu pasākumus, kuri nodrošinātu Latvijā
starptautiski atzītas zinātniskās kvalifikācijas, racionālu finansu sadalījumu, optimālu augstākās
izglītības un zinātnes organizāciju struktūru, zinātnieku konkurenci Latvijā un starptautiskajā līmenī.
Latvijas zinātnes galvenie uzdevumi ir:
- veicināt fundamentālos pētījumus atbilstoši Latvijas valsts iespējām, ņemot vērā starptautiskos
sasniegumus;
- risināt konkrētas saimnieciskas, sociālas un citas sabiedrības problēmas, prognozēt iespējamos
attīstības variantus, veikt objektīvas ekspertīzes.
Nosakot valsts finansētās zinātnes nozares, par galvenajiem kritērijiem jāuzskata:
- nepieciešamība Latvijas kā nacionālas valsts, garīgi un fiziski veselas sabiedrības attīstībai
ekoloģiski sabalansētā vidē;
- iespēja ar noteiktajiem pētījumiem nodarboties vienīgi Latvijā (kultūra, etnogrāfija, valoda u.c.).
Pārējo zinātnes virzienu attīstība balstāma uz:
- Eiropas un citu ārvalstu, kā arī starpvalstu (starptautisku) organizāciju un fondu finansētiem
projektiem;
- pašfinansēšanos.
Jānodrošina zinātnieku intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība Latvijā un ārvalstīs.
Jaunatnes politika
Mūsu jaunatnes politikai jāsekmē garīgi un fiziski attīstītas, tikumiskas un patriotiskas jaunatnes
audzināšana. Valsts politikas nozīmīgs virziens ir to jaunatnes organizāciju atbalstīšana, kuru
darbība vērsta uz jaunatnes aktīvu un daudzpusīgu iekļaušanos sabiedrībā.
Valstij jāatbalsta jauno ģimeņu izveidošana un nostiprināšana, jārada labvēlīgi apstākļi
dzimstības pieaugumam un jārūpējas, lai vecāki varētu nodrošināt bērnu pilnvērtīgu
audzināšanu.
Jaunatnē jāveicina veselīga dzīves veida popularitāte un labas izglītības prestižs.
Kultūrpolitika
Kultūras attīstība tirgus ekonomikas apstākļos noteic nepieciešamību veidot jaunas kultūras
finansēšanas formas, meklēt atbalstu kultūrai uzņēmēju aprindās un stingri noteikt valsts atbildību
nacionālās kultūras aizsardzībā un atbalstīšanā.
Bez mērķtiecīga valsts atbalsta sabiedrības kultūras potenciāls nevar visā pilnībā izpausties un
kultūras dzīve reducējas uz maksātspējīgās sabiedrības daļas pieprasītajām formām.
Ir nepieciešams vājināt tirgus konjunktūras un komercializācijas varu kultūras jomā. Mēs atbalstām
saprātīgu līdzsvaru starp humānistisku kultūru un masu kultūru kā uzņēmējdarbības veidu.
Mēs esam par samērību valsts atbalstā, kas tiek sniegts, no vienas puses, kultūras mantojuma
saglabāšanai un apguvei, no otras - jaunradei un eksperimentiem.
Lai īstenotu latviešu nācijas un Latvijas sabiedrības interesēm atbilstošu kultūrpolitiku, valstij
jāsekmē:
- nacionālā kultūras mantojuma aizsardzība, nodrošinot tā apguvi izglītības sistēmā un popularizēšanu
pasaulē, izceļot tā izšķirošo lomu nacionālās identitātes un pašapziņas veidošanā;
- atbalsts jaunu kultūras vērtību radīšanai, tiesiski garantējot radošo brīvību un finansiālu atbalstu
kultūras jaunradei;
- kultūras telpas aizsardzība pret pašmāju un ārvalstu masu kultūras biznesa ekspansiju;
- nacionālo un pasaules kultūras pamatvērtību apguves nodrošināšana, veidojot kultūrizglītības sistēmu
valsts garantētajā izglītībā un atbalstot kultūrizglītības attīstību mūžizglītības ietvaros;
- latviešu valodas aizsardzība un attīstības nodrošināšana, pilnveidojot likumdošanu, kā arī veicinot
ārzemju latviešu kultūras mantojuma apguvi;
- tautas māksla un pašdarbība, īpaši rūpējoties par bērnu un jaunatnes pašdarbības attīstību;
- Latvijas līdzdalība daudzveidīgas un reģionāli savdabīgas Eiropas saglabāšanā, vēršoties pret
unifikācijas tendencēm;
- sabalansēta reģionālās kultūrpolitikas attīstība, nodrošinot kultūrprocesa decentralizāciju un
Latvijas novadu kultūras savdabības saglabāšanu;
- kultūratbildības, autortiesību, blakus tiesību un nodokļu likumdošanas saskaņošana, kā arī jānosaka
valdības, pašvaldību, ierēdņu, īpašnieku un pilsoņu kultūratbildības normas un saistības.
Ievērojot rakstītās valodas īpašo lomu domāšanas un spriešanas spēju attīstīšanā, informācijas
uzkrāšanā un sabiedriskajā dialogā, pastiprināti jāatbalsta latviešu oriģinālliteratūras radīšana un
izdošana, latviešu valodas prese un izdevējsabiedrības, kā arī bibliotēku attīstība.
Kultūras finansēšana jābalsta uz valsts, pašvaldību un privātpersonu līdzekļiem.
Valsts un pašvaldību finansējums kultūrai sniedzams galvenokārt konkursa kārtībā. Līdzekļu sadalīšanā
jāievēro demokrātijas un atklātuma principi, šīs funkcijas deleģējot konsultatīvajām padomēm, kurās
darbojas attiecīgo kultūras nozaru profesionāļi.
Valsts atbilstoši budžeta iespējām:
- sniedz pamatfinansējumu nacionālās nozīmes profesionālajiem kolektīviem, bibliotēkām, muzejiem,
kultūrizglītības sistēmai;
- atbalsta latviešu klasikas un oriģinālliteratūras darbu izdošanu un izrāžu iestudēšanu;
- finansiāli atbalsta Vispārējo dziesmu un deju svētku un starptautisku sarīkojumu organizēšanu;
- subsidē valsts TV un radio, valsts pasūtījumā nodrošinot pietiekamu kultūrizglītojošo programmu un
oriģinālprogrammu īpatsvaru;
- sniedz finansiālu atbalstu nacionālās kinomākslas attīstībai;
- konkursa kārtībā finansiāli atbalsta nevalstisku organizāciju un privātpersonu izstrādātus kultūras
projektus.
IEKŠĒJĀ DROŠĪBA UN AIZSARDZĪBA
Iekšējā drošība
Mēs esam pārliecināti, ka īpaša uzmanība jāpievērš valsts iekšējo drošību destabilizējošo
netiešo faktoru novēršanai: cīņai ar korupciju valsts iestādēs, privātdetektīvu un privāto
apsardzes dienestu darbības reglamentācijai un praktiskai pārraudzībai, visu veidu ieroču
ražošanas, importēšanas un eksportēšanas, tirdzniecības, iegādāšanās, turēšanas, nēsāšanas un
lietošanas kārtības reglamentācijai, reģistrējot ieročus tikai Latvijas Republikas pilsoņiem un
personām, kurām uz to ir tiesības saskaņā ar starpvalstu līgumiem.
Ir jāveic sistemātiski pasākumi nelegālās imigrācijas novēršanai, saucot pie kriminālatbildības
personas, kuras nodrošina nelegālos imigrantus ar darbu, dzīvesvietu, transportu, kā arī
uzlabojot nelegālo imigrantu atklāšanas, uzskaites un izraidīšanas mehānismu.
Ir jāsaskaņo Baltijas valstu imigrācijas politika un robežapsardzes režīms.
Valsts austrumu robeža jāveido atbilstoši starptautiskajiem standartiem .
Cīņa pret noziedzību būs bezcerīga, ja netiks vājināti tās sociālie cēloņi, sniedzot atbalstu
bezdarbniekiem, it īpaši jauniešiem, darba atrašanā vai jaunu profesiju apgūšanā, izveidojot
bezpajumtnieku patversmes un rehabilitācijas centrus no ieslodzījuma vietām atbrīvotajiem, kā
arī narkomāniem un alkoholiķiem, atbalstot tradicionālo reliģiju un citu žēlsirdības
organizāciju centienus iesaistīties šo cilvēku sociālajā un garīgajā aprūpē.
Mēs uzskatām, ka valsts iekšējās drošības un kārtības uzturēšana jānodrošina valsts un pašvaldību
policijai sadarbībā ar Zemessardzi. Militāro struktūru, policijas un citu drošības iestāžu
darbiniekiem ir jābūt ar pienācīgu profesionālo sagatavotību un atbilstošām valsts valodas
zināšanām. Nav pieļaujams, ka viņu vidū būtu personas, kas nav Latvijas pilsoņi vai ir
sadarbojušās ar Latvijai naidīgām organizācijām.
Jāattīsta sadarbība ar Interpolu, citām Eiropas un starptautiskām institūcijām un atbilstošiem
ārvalstu dienestiem, lai apkarotu terorismu, izspiešanu, ieroču, kodolizejvielu un narkotiku
kontrabandu un nelegālu tirdzniecību, nelegālo imigrantu pārvadāšanu un citus organizētās
noziedzības veidus.
Jāveido mūsdienu prasībām atbilstoša civilās aizsardzības sistēma. Jānostiprina NBS un
policijas struktūrvienību gatavība darbībai iespējamo avāriju, sabotāžu un dabas katastrofu
gadījumos.
Aizsardzība
Par valsts aizsardzības mērķi mēs uzskatām Latvijas Republikas pilsoņu, tās teritorijas un
Satversmē noteiktās valsts iekārtas aizsardzību.
Valsts aizsardzības militāro struktūru veido: zemessardze, robežsardze, jūras spēki, gaisa un
pretgaisa aizsardzības spēki, Iekšlietu ministrijas spēki (kara vai ārkārtas stāvokļa laikā).
Zemessardze, jūras un gaisa spēki un īpašo uzdevumu karaspēks veido Nacionālos Bruņotos spēkus
(NBS).
Jānodrošina Zemessardzes organizatoriskā un finansiālā patstāvība, nepieciešamais bruņojums un
ekipējums. Regulāri nodrošināma jauniešu iesaistīšana Zemessardzē, atbalsts jaunsargu kustībai
un Latvijas pilsoņu iespējami visaptveroša militārā apmācība. Pastāvīgi veicama jaunatnes militāri
patriotiskā audzināšana, iesaistot tajā arī Aizsargu organizāciju.
Militāro struktūru profesionālajai sagatavotībai un tehniskajai apgādei ir jābūt tādā līmenī,
lai tās spētu izrādīt pienācīgu pretestību militārās agresijas gadījumā un novērst
pretvalstisku veidojumu vai teroristisku grupējumu iekšējus draudus. Apvienojot militārās un
civilās pretestības formas, jāpadara iespējamajam pretiniekam Latvijas okupācija neizdevīga
no militārā, politiskā un ekonomiskā viedokļa.
Īstenojama Baltijas valstu militārā sadarbība, kopīgi virzoties uz NATO un Rietumeiropas
savienību. Liela nozīme jāpievērš divpusējo militārās sadarbības līgumu slēgšanai ar Latvijai
labvēlīgi noskaņotām valstīm.
Lai nodrošinātu NBS militāro un psiholoģisko sagatavotību atbilstoši mūsdienu prasībām,
jārealizē pāreja uz NATO tipa apakšvienību organizāciju un NATO apbruņojumu. Robežapsardzē,
jūras un gaisa spēkos un īpašo uzdevumu karaspēkā pakāpeniski palielināms profesionāļu īpatsvars,
gala rezultātā īstenojot NBS kaujas vienību pilnīgu profesionalizāciju.
Valsts drošība un aizsardzība jāveicina, nodrošinot valsts militārās struktūras ar mūsdienīgu
datu uzglabāšanas, drošības, apstrādes un pārraides tīklu.
ĀRPOLITIKA
Latvijas ārpolitikas galvenais virziens ir līdzdalība starptautiskajās un reģionālajās
drošības, politiskajās un ekonomiskajās struktūrās, aktīva piedalīšanās Baltijas, Eiropas
un pasaules politikas veidošanā, kontinenta stabilitātes un drošības veicināšanā kā
līdzeklis Latvijas valstiskās neatkarības nostiprināšanai un tās neatgriezeniskuma
nodrošināšanai.
Baltijas reģiona drošība, ekonomiskā un sociālā attīstība nav domājama bez Latvijas, Lietuvas un
Igaunijas sadarbības padziļināšanas. Tās mērķis ir vienota ekonomiskā telpa un kopēja ārlietu un
drošības politika. Mēs esam pārliecināti, ka Baltijas valstu drošību paaugstinās saskaņota politika
attiecībās ar ASV, Krieviju un citām lielvalstīm, pastāvīga sadarbība ar Ziemeļu padomes valstīm un
dalība Baltijas jūras valstu padomē. Padziļināta Baltijas valstu sadarbība nepieciešama, lai
saskaņotu visa veida pasākumus integrācijai NATO un Eiropas savienībā. Īpaša uzmanība pievēršama
Baltijas jūrai - tās efektīvai izmantošanai un aizsardzībai Eiropas ziemeļos jābūt tādam pašam
sadarbību, saprašanos un solidaritāti veicinošam faktoram kā Vidusjūrai kontinenta dienvidos.
Mēs atbalstām divpusējo sadarbību ar Centrālās un Austrumeiropas reģiona valstīm, kas ir nepārprotami
izvēlējušās demokrātiskās attīstības ceļu un nav Latvijai naidīgi noskaņotu lielvaru satelītvalstis.
Mēs uzskatām, ka ir nepieciešams veicināt politiskos, ekonomiskos un kulturālos sakarus ar visām
pasaules valstīm, kas pauž savu labo gribu sadarboties un ir labvēlīgi noskaņotas pret mūsu valsti.
Integrācija vispasaules, Eiropas un Ziemeļatlantijas organizācijās veicinās ne tikai Latvijas drošību,
bet arī mūsu valsts tautsaimniecības, izglītības, zinātnes un kultūras straujāku attīstību atbilstoši
Latvijas nacionālajām interesēm, kā arī Latvijas spējas paust savu viedokli un informēt starptautisko
sabiedrību par mūsu valsti.
Attīstīto valstu ieguldījumus mēs uzskatām ne tikai par ekonomiskās attīstības līdzekli, bet arī par
būtisku drošības faktoru.
Mūsu ārpolitikas koncepcija ir vispāratzīto morāles principu ievērošana, neatsakoties no solidaritātes
ar lielvalstu apdraudētajām valstīm un tautām. Mums ir jāsaglabā stingra nostāja Latvijai būtiskos
jautājumos, lai izvairītos no mūsu starptautiskā prestiža vājināšanās. Mēs esam par pilnīgu un
nelokāmu starptautisko tiesību normu ievērošanu.
Mēs esam par konstruktīvām kaimiņattiecībām ar Krieviju, kas balstītas uz starptautisko tiesību
normu pildīšanu, izmantojot Latvijas līdzdalību Apvienoto Nāciju Organizācijā, Eiropas Padomē un
citās starptautiskajās sadarbības organizācijās.
Mēs atbalstām dažādu nevalstisko organizāciju iekļaušanos starptautiskajās attiecībās, lai celtu
Latvijas prestižu, sekmētu saimnieciskās dzīves, izglītības un zinātnes, sociālās palīdzības un
veselības aizsardzības, kultūras mantojuma un vides aizsardzības pārveidošanu atbilstoši mūsdienu
prasībām.
LATVIJA CEĻĀ UZ EIROPAS SAVIENĪBU
Viens no galvenajiem Latvijas ārējās un iekšējās politikas virzieniem ir nacionālajām interesēm
atbilstoša integrācija Eiropas savienībā.
Mēs vienmēr esam uzskatījuši Latviju par Rietumeiropas kultūrvēsturiskā reģiona neatņemamu
sastāvdaļu, kas atzīst eiropeiskās pamatvērtības, kuru pamatā ir cilvēka tiesību un pamatbrīvību
ievērošana, indivīda kā primārā sabiedrības elementa aizsardzība, brīvais tirgus, konfliktu mierīga
noregulēšana. Tāpēc mēs uzskatām par nepieciešamu Latvijas virzību uz Eiropas politiskajām,
ekonomiskajām un drošības struktūrām. Mēs uzskatām, ka Latvija, integrējoties Eiropas savienībā,
nedrīkst atteikties no savas nacionālās identitātes un kultūras savdabības atbilstoši Māstrihtas
līgumā apliecinātajam dalībvalstu identitātes saglabāšanas principam.
Mēs uzskatām Latvijas līdzdalību Eiropas savienībā par līdzekli Latvijas valstiskās neatkarības un
demokrātiskās valsts iekārtas nostiprināšanai, apzinoties, ka militāra vai cita veida agresija pret
jebkuru Eiropas savienības valsti tiek atzīta par agresiju pret visu Eiropas reģionu kopumā. Līdztekus
šai netiešajai drošības garantijai mēs atbalstām arī reģionālo praktiskās drošības struktūru veidošanu
un apņemamies aktīvi veicināt Latvijas integrāciju Rietumeiropas savienībā.
Mēs atbalstām Eiropas savienības iekšējā tirgus principus. Tomēr uzskatām, ka Latvijas integrācijas
procesā vienotajā Eiropas tirgū ir nepieciešams veikt nopietnus valstiskas nozīmes pasākumus, lai
celtu Latvijas ekonomikas sektoru konkurētspēju. Integrējoties Eiropas savienībā, Latvijai ir jāpiekopj
tāda darbaspēka migrācijas politika, kas neapdraud Latvijas iekšējo demogrāfisko stāvokli. Mēs
atzinīgi novērtējam strukturālās attīstības un sadarbības fondu un Eiropas savienības reģionālās
politikas vispārējo nozīmi Latvijas nākotnes tautsaimniecības attīstībā.
Mēs uzskatām, ka starptautisko ekonomisko un finansu sakaru un starptautiskās noziedzības attīstības
dēļ Latvijai ir jāpievērš padziļināta uzmanība Eiropas savienības "trešā pīlāra" (vienotās tieslietu
un iekšlietu politikas) pasākumiem. Mūsuprāt, nepieciešams veikt efektīvu Latvijas Republikas likumu
un citu normatīvo aktu saskaņošanu ar Eiropas savienības direktīvām un citiem tiesību aktiem, kas ir
atzīti par prioritāriem. Šo direktīvu iestrādāšana Latvijas normatīvajos aktos nodrošinās Latvijā
ražoto preču un sniegto pakalpojumu kvalitāti, iedzīvotāju drošības, veselības un labklājības
aizsardzību.
Visu minēto pasākumu gaitā Latvijas politiķiem ir jāapzinās Latvijas nacionālo interešu prioritāte
un jācenšas panākt mūsu valstij un tās pilsoņiem labvēlīgākos noteikumus. Ceļā uz Eiropas savienību
mēs netiecamies pēc pārliekas valsts suverenitātes deleģēšanas kopienas līmenim. Mūsu ideāls ir brīvu,
nacionāli un reģionāli savdabīgu valstu savienība, nevis beznacionālas Eiropas Savienotās Valstis.
Mēs darīsim visu, lai tuvinātu brīdi, kad Latvija - brīva, demokrātiska, nacionāla un pārtikusi -
kā pilntiesīga dalībniece atgriezīsies Eiropas valstu saimē.
Rīgā, 1997. gada 21. jūnijā
Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai" / LNNK priekšsēdētājs
Māris GRĪNBLATS
|